Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) Ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurria), prezentējot jaunāko globālās ekonomikas apskatu “OECD Economic Outlook 2018”, uzsvēra, ka OECD valstu ilgtspējīgai izaugsmei nepieciešams īstenot strukturālās reformas, jo monetārās un fiskālās politikas instrumenti sāk izsmelt savu potenciālu. Reformu ziņā OECD valstīs pēdējo gadu laikā tiek novērota zināma stagnācija, salīdzinot ar pārējām ekonomikām, piemēram, Indiju, Brazīliju un Argentīnu, kuras konsekventi īsteno strukturālās pārmaiņas. Sagaidāms, ka Indija un Ķīna tuvāko divu gadu laikā nodrošinās 50% no globālās ekonomikas izaugsmes.
Tāpēc OECD aicina valstis neapstāties pie sasniegtā un izmantot labvēlīgo tautsaimniecības izaugsmes brīdi ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības nodrošināšanai, investējot izglītībā, prasmju attīstībā un digitālajā infrastruktūrā, lai veicinātu produktivitātes izaugsmi un mazinātu nevienlīdzību, kā arī samazinātu ārējā parāda līmeni un veidotu fiskālos “buferus” jeb rezerves.
“OECD Globālās ekonomikas pārskats ļauj mums objektīvi novērtēt situāciju pasaulē un redzēt Latvijas vietu globālās ekonomikas kartē. Tas palīdzēs Latvijai veiksmīgāk īstenot ekonomikas politiku un jau uzsāktās strukturālās reformas, kas ir tik ļoti svarīgas ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanai. Lai celtu Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, jāturpina darbs pie eksporta un investīciju stimulēšanas, produktivitātes pieauguma un cilvēkkapitāla attīstības,” uzsver Arvils Ašeradens, Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs.
Kā zināms, šodien, 30. maijā, OECD prezentēja jaunāko globālās ekonomikas apskatu “OECD Economic Outlook 2018”, kurā OECD eksperti norādījuši, ka pēc vairāku gadu pārtraukuma globālā ekonomika ir uzņēmusi ievērojamu izaugsmes tempu, atgriežoties pirmskrīzes līmenī un, pēc OECD prognozēm, sasniedzot 4%.
Saskaņā ar OECD prognozēm Latvijā joprojām tiek prognozēta straujākā IKP izaugsme Baltijas valstu vidū 2018.-2019. gados – attiecīgi šogad 4,1% un 2019. gadā- 3,6%. Salīdzinājumam, Igaunijā šogad IKP izaugsme plānota 3,7% un 2019. gadā - 3,2%, taču Lietuvā – 3,3% 2018. gadā un 2,9% - 2019. gadā.
Analizējot globālās ekonomikas attīstību, OECD norādījusi, ka pieaudzis investīciju līmenis un globālās tirdzniecības apjomi. Tāpat secināts, ka galvenais izaugsmes iemesls gan nav bijis produktivitātes tempu pieaugums vai strukturālās pārmaiņas, bet gan atbalstoša monetārā politika un ekspansīvas fiskālās politikas īstenošana, kā arī strauja darba tirgus izaugsme, bezdarba līmenim sasniedzot zemāko līmeni kopš 80. gadiem, vienlaikus saglabājoties piezemētam darba algu pieauguma tempam.
Vienlaikus OECD norādījusi uz vairākiem globālā mēroga riskiem tuvāko gadu laikā – straujais naftas cenu pieaugums, augošā spriedze ārējā tirdzniecībā saistībā ar ierobežojumu piemērošanu un svārstības finanšu tirgos, jo papildu izaicinājumu valstīm, mājsaimniecībām un uzņēmumiem ar augstu parāda līmeni radīs augošās procentu likmes.
Detalizētāk ar OECD jaunāko globālās ekonomikas apskatu OECD Economic Outlook 2018 un citiem materiāliem var iepazīties OECD tīmekļa vietnē.
Kā zināms, arī 2017. gada 2017. gada 28. novembrī, prezentējot globālās ekonomikas apskatu “OECD Economic Outlook 2017”, OECD jau prognozēja Latvijai straujāko IKP izaugsmi Baltijas valstu vidū 2017.-2019.gados.
Evita Urpena
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālrunis 67013193
E-pasts Evita.Urpena@em.gov.lv; prese@em.gov.lv
Web www.em.gov.lv
Twitter @EM_gov_lv
Youtube http://www.youtube.com/ekonomikasministrija
Facebook http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem
Flickr https://www.flickr.com/photos/ekonomikasministrija