Inovācijas iepirkums ir būtisks instruments publisko pakalpojumu efektivitātes un lietderības uzlabošanai, vienlaikus risinot arī pastāvošos sabiedriskos izaicinājumus un vajadzības tādās jomās kā mobilitāte, digitalizācija, veselības aprūpe, publisko pakalpojumu pieejamība u.c.
Inovācijas iepirkums nodrošina ieguvumus uzņēmumiem un privātajam sektoram, sniedzot iespējas pētīt un komercializēt idejas, apgūt jaunus tirgus, kā arī stiprināt kompetences un cilvēkkapitāla kapacitāti. Tas ir nozīmīgs papildu resurss pētniecības, attīstības un inovācijas finansēšanai.
Iespējams izšķirt divas inovācijas iepirkuma pieejas, kas atbilst atšķirīgām vajadzībām un situācijām:
- pirmskomercializācijas posma iepirkums attiecas uz inovatīvu risinājumu iepirkumu, kuri vēl neeksistē tirgū un aptver tikai zinātniski pētniecisko pakalpojumu piegādi;
- inovatīvu risinājumu iepirkums ir saistīts ar jau gatavu inovatīvu produktu, procesu vai pakalpojumu iepirkumu, kuri vēl nav plaši komercializēti, vai tirgū neeksistējošu produktu izstrādi.
Inovācijas iepirkuma procedūra Latvijā organizētajos publiskajos iepirkumos ir īstenojama esošā normatīvā regulējuma ietvaros. Turklāt, lai labāk atbilstu inovācijas iepirkuma vajadzībām, palielinātu tiesisko noteiktību un samazinātu ar inovāciju saistītos riskus, ir ieviesta inovācijas partnerības procedūra.
Vairāk par inovācijas iepirkumu iespējams uzzināt:
- Vadlīnijas inovāciju iepirkuma īstenošanai;
- Ekonomikas ministrijas veidotajā materiālā "Inovācijas iepirkums. Būtiskākais";
- Pētījumā ''Rekomendāciju inovācijas iepirkuma atbalsta instrumenta izveidei un priekšlikumu tiesiskā regulējuma prasību pilnveidošanai inovācijas iepirkumu īstenošanai Latvijā izstrāde'';
- Ziņojums ''Inovāciju attīstības tendences un priekšlikumi inovāciju veicināšanai ekonomiskās krīzes laikā'' (ietver novērtējumu par inovāciju iepirkuma jēdzienu, būtību, potenciālu un citu ES valstu pieredzi);
- Iepirkumu uzraudzības birojs ''Inovācijas publiskais iepirkums'' , t.sk. pašmācību kurss "Stratēģiskais iepirkums".
Inovācijas iepirkums kā inovācijas veicinošs instruments iekļauts šādos jaunā perioda politikas plānošanas dokumentos:
- nepieciešamība attīstīt inovāciju iepirkumu minēta gan Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam, nosakot, ka valsts un pašvaldības institūcijām būtu jāatvēl finanšu līdzekļi, lai iepirktu īpaši to vajadzībām radītus jaunus inovatīvus pakalpojumus un produktus, tādā veidā pārvaldes institūcijām uzņemoties katalizatora lomu jaunrades un inovatīvas uzņēmējdarbības vides veicināšanā;
- Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam noteikts, ka publiskajam sektoram jāuzņemas aktīva loma kā inovācijas veicinātājam un pasūtītājam (t. sk. caur inovatīvu iepirkumu);
- Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam izvirzīts, ka viena no prioritātēm inovāciju spējas paaugstināšanai ir publiskā sektora vēlmes veicināšana investēt inovatīvu risinājumu ieviešanā, izmantojot publiskā iepirkuma iespējas. Tāpat minēts, ka būtiska jaunu un inovatīvu risinājumu attīstīšana pakalpojumu nodrošināšanai pašvaldībās – attīstot viedās pašvaldības (kompleksi risinājumi, kombinējot ieguldījumus infrastruktūrā ar IKT, videi un klimatam draudzīgiem risinājumiem);
- uzmanība inovāciju iepirkuma aktualitātei pievērsta arī Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam.
2018.-2022. gadā aktivitātes inovācijas iepirkuma attīstībai Latvijā tika īstenotas Eiropas Savienības programmas Interreg Europe projekta ''iBuy'' ietvaros, kurā Ekonomikas ministrija bija viens no projekta īstenošanas partneriem (plašāka informācija par projektu pieejama šeit).
Sākot ar 2023. gadu, Ekonomikas ministrija kā viens no partneriem piedalās Interreg Baltijas jūras reģiona programmas (BSR) projektā ''PPI4Cities''.