Būvniecības process

Būvniecības process

Būvniecības procesu regulē Būvniecības likums, vispārīgie būvnoteikumi un speciālie būvnoteikumi un to piemēro jaunu būvju būvniecībai, kā arī esošu būvju pārbūvei, atjaunošanai, restaurācijai, nojaukšanai, novietošanai, lietošanas veida maiņai bez pārbūves un konservācijai.

Vispārīgie būvnoteikumi (Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.500) nosaka:

• būvju iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi,
• gadījumus, kad nepieciešama inženierizpētes darbu veikšana,
• gadījumus, kad nepieciešama būves ekspertīze, kā arī būvprojekta ekspertīze, un būvprojekta ekspertīzes sastāvu, veikšanas kārtību un apjomu,
• gadījumus, kad nepieciešama autoruzraudzība un būvuzraudzība, kā arī autoruzraudzības un būvuzraudzības kārtību un būvuzraudzības plāna izstrādes kārtību un saturu,
• būvniecības kontroles kārtību un nosacījumus, būvinspektoru tiesības un pienākumus, kā arī birojā, institūcijās, kuras pilda būvvaldes funkcijas, un pašvaldībā nodarbināto būvinspektoru sadarbības kārtību,
• būvspeciālistu atbildību,
• principus un dokumentus, uz kuru pamata pieņemams lēmums par tādas būves sakārtošanu vai nojaukšanu, kura ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai bojā ainavu;

Savukārt speciālie būvnoteikumi nosaka:

• būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus,
• būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu,
• būvatļaujā, apliecinājuma kartē un paskaidrojuma rakstā iekļaujamos nosacījumus,
• gadījumus, kad nepieciešama sabiedrības informēšana par būvniecības ieceri, un šādas informēšanas kārtību,
• atkāpju saskaņošanas kārtību,
• būvprojekta ekspertīzes apjomu,
• par būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgo institūciju,
• būves konservācijas kārtību,
• būves novietojuma uzmērījumu veikšanas kārtību un kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā,
• būvdarbu garantijas termiņus pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā

Atkarībā no būvju veida speciālos būvnoteikumus izdod attiecībā uz:

1. ēkām;
2. autoceļiem un ielām;
3. dzelzceļa būvēm (valsts, pašvaldību un privātajām);
4. elektronisko sakaru būvēm;
5. enerģijas ražošanas, glabāšanas, pārvades un sadales būvēm;
6. hidrotehniskajām un meliorācijas būvēm;
7. ostu hidrotehniskajām būvēm;
8. ar radiācijas drošību saistītām būvēm;
9. būvēm Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā;
10. citām, atsevišķi neklasificētām inženierbūvēm.

Atkarībā no būvniecības ieceres institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, pieņem lēmumu šādos termiņos:

1. 1 mēneša laikā - būvatļaujas izdošanu, atteikumu izdot būvatļauju vai būvniecības ieceres publisku apspriešanu;
2. 10 darbdienu laikā - būvniecības ieceres akceptu vai atteikumu akceptēt būvniecības ieceri (ja būvdarbu veikšanai nepieciešama apliecinājuma karte un paskaidrojuma raksts).

Vispārīgie būvnoteikumi paredz, ka institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi veic 15 darbdienu laikā, savukārt par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi – 5 darbdienu laikā.

Būvniecības nozares normatīvo bāzi veido vairāki likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas apkopoti normatīvo aktu sarakstā atbilstoši būvniecības procesam, sākot ar vispārīgiem normatīviem aktiem, tālāk plānošanas – projektēšanas sagatavošanas – projektēšanas – būvdarbu – īpašās būvniecības noteikumiem – ekspluatācijas un visbeidzot citiem saistošiem normatīviem aktiem, kā arī pieejams būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanai piemērojamo standartu saraksts.