Saules panelis ir iekārta – rūpnieciski ražota, lietošanai gatava elektroiekārta, kas tiek uzstādīta un ekspluatēta atbilstoši ražotāja izstrādātajai instrukcijai, ievērojot visus elektrodrošības un ugunsdrošības pasākumus, gan uzstādīšanas, gan ekspluatācijas laikā. Saules panelis ir iekārta neatkarīgi no tā vai to uzstāda uz ēkas jumta, sienām, novieto uz zemes vai uz iekārtas stiprinājumiem, kas balstās zemē.
Saules panelis nav būve Būvniecības likuma izpratnē, tādēļ uz attiecīgo iekārtu nav attiecināms Būvniecības likums un tajā noteiktais patvaļīgās būvniecības jomas regulējums, bet tas nenozīmē, ka teritorijas plānošanas dokumentos pašvaldība nav tiesīga ierobežot attiecīga veida objektu un iekārtu (tajā skaitā saules paneļu) izvietošanu. Pašvaldība ir tiesīga noteikt, ka iestāde, kura ir atbildīga par attiecīgo teritorijas plānošanas dokumentos norādīto prasību uzraudzību, ir būvvalde vai iestāde, kas pilda būvvaldes funkcijas. Šādā gadījumā process, kura ietvaros pārbauda, vai ir ievērotas no teritorijas plānošanas dokumentiem izrietošās prasības, nav process par patvaļīgu būvniecību Būvniecības likuma izpratnē, bet gan process par pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentos ietverto noteikumu ievērošanu.
Saules paneļa (iekārtas) uzstādīšanai nevajag būvniecības ieceres dokumentāciju, neatkarīgi no saules paneļu kopējās potenciālās jaudas, saules paneļu formas, skaita vai izvietojuma (uz ēkas, inženierbūves vai uz zemes). Saules paneļu apkalpošanai vai funkcionalitātes nodrošināšanai var būt nepieciešams būvēt būves, piemēram, zemsprieguma kabeļu elektrolīnijas (būvju klasifikācijas kods 22140402), specifisku laukumu ar segumu (būvju klasifikācijas kods 24200701) žogu (būvju klasifikācijas kods 24200502), piebraucamo ceļu (būvju klasifikācijas kods 21120102) vai citus objektus, kas atbilst būves definīcijai. Būtiski ir ņemt vērā, ka piemēros minēto būvju vienotais mērķis kalpot saules paneļu infrastruktūrai, nenozīmē, ka paši saules paneļi ir būve vai visas minētās būves kopā būtu definējamas kā viena inženierbūve.
Vispārīgo būvnoteikumu 1.pielikums kā pirmās grupas inženierbūvi nosaka laukumus ar segumu (3.1.20. apakšpunkts) un inženiertīklu pievadus (3.1.16. apakšpunkts), tātad, ja paredzēts būvēt laukums ar segumu un inženiertīkla pievadu (ārējo inženiertīklu) to realizē vienkāršotā kārtībā, iesniedzot būvvaldei paskaidrojuma rakstu vai paziņojumu par būvniecību atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 9.maija noteikumiem Nr.253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”. Ja nav jāveic būvdarbi, piemēram, speciāla laukuma (ar segumu) vai inženiertīkla pievada būvniecībai, tad tikai saules paneļu uzstādīšanai vai izvietošanai nav nepieciešama būvatļauja.
Saules panelis vai vairāku saules paneļu apkopojums nav uzskatāms par Vispārīgo būvnoteikumu 1.pielikuma 2.2.9.apakšpunktā noteikto elektroenerģijas apgādes ēku vai 3.2.6.apakšpunbktā noteikto enerģijas ražošanas inženierbūvi.
Arī tad, ja saules paneļu (iekārtu) statīva konstrukcija tiek stiprināta zemē ar betonēšanas darbu elementiem vai konstrukcijas tiek balstītas uz atsevišķām betona plāksnēm, šāds stiprinājuma risinājums nenozīmē, ka saules paneļu statīvs vai konstrukcija kopumā būtu definējama kā būve Būvniecības likuma izpratnē.
Ņemot vērā situāciju un objektu savstarpējo līdzību ir secināms, ka augstāk minētā kārtība attiecās ne tikai uz saules paneli, bet arī uz saules kolektoru, gaisa kondicioniera iekārtu, karoga masta konstrukciju, antenu, vējrādītāju, satelītu šķīvi, skulptūru u.c. mākslas objektu, reklāmas stendu, nakts apgaismojuma iekārtu, velosipēdu statīvu, sirēnu, stacionāru soliņu, stacionāru atkritumu urnu, augu konteineru, atsevišķu laternu, stacionāru dārza kamīnu, dzīvnieku pastaigu vai atpūtas konstrukciju, elektrības sadales skapju, satiksmes organizācijas un kontroles (uzraudzības) iekārtu, starp ēkām paredzētu gaisvadu kabeļu stiprinājumu, ūdens noteces un citu konstrukciju vai iekārtu novietošanu uz ēkas fasādes, jumta vai citur. Minētais attiecās arī uz krāsošanas darbiem (krāsas izmaiņām), kaut gan krāsa pati pat sevi nav ne būve, ne iekārta, ne konstrukcija.
Ja ēkas jumta seguma materiāls papildus pilda arī saules paneļa (iekārtas) funkciju, tad ir piemērojams būvniecības process atkarībā no ēkas veida, būvniecības grupas un tā vai paredzēta jumta seguma maiņa, vai arī tiks būvēta jauna ēka ar jumta segumā jau integrētiem saules paneļu elementiem. Ēku būvnoteikumu 7.punkts nosaka, ka, ja ēka nav kultūras piemineklis, bet ir pirmās grupas ēka, otrās grupas viena dzīvokļa ēka, otrās grupas divu dzīvokļu ēka, otrās grupas palīgēka vai otrās grupas lauku saimniecības nedzīvojamās ēka, tad ēkas jumta seguma maiņu veic bez būvniecības ieceres dokumentācijas. Tāda pati kārtība ir piemērojama tad, ja jaunais ēkas jumta segums būs ar integrētiem saules paneļu elementiem. Šādā situācijā ir jāņem vērā arī tas, ka būvniecības regulējumā noteiktais par iespēju attiecīgo ieceri īstenot bez būvniecības ieceres dokumentācijas nenozīmē, ka uz minēto ieceri un tās objektu nav attiecināms pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentos noteiktais, jo pašvaldība savas teritorijas plānošanas dokumentos dažādu objektu būvniecībai vai pārveidošanai ir tiesīga noteikt prasības, kas ir jāievēro, piemēram, no vides estētikas vai teritorijas izmantošanas viedokļa [skaidrojums balstīts uz atziņu Senāta 2022.gada 20.jūnija lēmumā lietā Nr. A420185221, SKA-865/2022].