Ekonomikai stabilizējoties pēc Covid-19 pandēmijas izraisītā šoka, ieguldījumi apjomi 2021. gadā pieauga par 7,2 %. Tomēr karš Ukrainā ir palielinājis nenoteiktību un tas atspoguļojas investēšanas aktivitāšu dinamikā. 2022. gadā investīcijas pieauga tikai par 0,6 % un veidoja 21,7 % no IKP. Investīciju aktivitātes ierobežoja arī būvniecības cenu kāpums un ES finansēto programmu apgūšanas kavēšanās. Pēc trīs gadu mērena kāpuma investīciju aktivitātes 2023. gadā strauji palielinās.
Vājā kreditēšana, zems pieprasījums un lielā nenoteiktība būtiski ierobežo privātās investīcijas, kas ilgstoši saglabājas zemā līmenī. 2021. gadā privātā sektora investīciju apjoms pieauga par 10,2 %, un 2022. gadā to apjoms par gandrīz 8,2 % pārsniedza 2021. gada līmeni. Pozitīva dinamika saglabājās arī 2023. gadā – 1. pusgadā privāto investīciju apjoms bija par 10,4 % lielāks nekā gadu iepriekš.
Valsts investīcijas Latvijā ir salīdzinoši augstā līmenī. Tās veido gandrīz 1/5 daļu no kopējām investīcijām Latvijas tautsaimniecībā un to dinamika lielā mērā ir saistīta ar ES struktūrfondu apgūšanas cikliskumu. Lai arī piedzīvojām Covid-19 krīzi, valsts investīcijas 2020. gadā palielinājās par 7,6 %. Savukārt 2021. gadā un 2022. gadā (salīdzināmās cenās) tās saruka un bija attiecīgi par 1,4 % un 24,6 % mazākā apjomā nekā pirms gada. 2023. gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, valsts investīciju apjoms palielinājās par 10,2 %.
Valdības ekonomiskā politika vēršas uz ilgtspējīgu iekšzemes kopprodukta pieaugumu, veicinot produktivitāti, investīcijas, eksportu un nodarbinātību. Lai sasniegtu šos mērķus, plānotas aktīvas valsts investīcijas ekonomikā, kas, kopā ar Eiropas Savienības fondiem, ieskaitot Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānismu, dos ievērojamu ieguldījumu Latvijas ekonomikā, veicinot tās izaugsmi un eksporta apjoma palielināšanos.
Ekonomikas ministrija plāno veikt nozīmīgas investīcijas nākamajos septiņos gados. Ar finansējumu no Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda un Eiropas Savienības Struktūrfondiem ministrija nodrošinās būtisku atbalstu, kopumā 1,6 miljonu eiro apmērā, lai veicinātu produktivitāti, samazinātu nevienlīdzību, uzlabotu energoefektivitāti, digitalizētu, palielinātu eksporta spējas un paaugstinātu konkurētspēju - tas būs vēsturiski lielākais finansējuma apjoms.
Tiek īstenota "zaļā koridora" iniciatīva, lai piesaistītu investīcijas. Saskaņā ar šo iniciatīvu, Latvijā reģistrētiem komersantiem, kuri plāno investīciju projektus prioritārajos sektoros, ir iespēja saņemt valsts pakalpojumus paātrinātā kārtībā. Tas ietver valsts pārvaldes pakalpojumus, piemēram, būvniecību, vides ietekmes novērtējumu, teritorijas plānošanu un migrācijas jomā.
Ieguldījumu iespējas ārvalstu investīcijām ir redzamas noteiktos sektoros, kur Latvija izceļas ar lielu potenciālu un pieredzi, balstoties uz tās konkurences priekšrocībām. Šie sektori ietver Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomas.