Kā var pieņemt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu?
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 18.panta otro daļu, dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt šādā veidā:
- dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (19.pants);
- nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci — aptaujas veidā (20.pants);
- citādi savstarpēji vienojoties (21.pants).
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanai citādi savstarpēji vienojoties atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 21.panta pirmajai daļai ir nepieciešama visu dzīvokļu īpašnieku savstarpēja vienošanās. Tādējādi, ja vismaz viens no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem nepiekrīt izskatāmajam jautājumam vai arī nepiedalās balsošanā, attiecīgais lēmums nav uzskatāms par pieņemtu.
Pieņemot lēmumu dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē jāievēro šādas likuma prasības:
-
Dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc pēc viena vai vairāku dzīvokļu īpašnieku vai pārvaldnieka iniciatīvas. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanas un norises kārtību, tostarp izmantojot elektroniskās tiešsaistes saziņas līdzekļus, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība. Uz kopsapulci ne vēlāk kā nedēļu pirms tās rakstveidā vai citā dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā uzaicināms katrs dzīvokļa īpašnieks. Uzaicinājumā norāda kopsapulces norises vietu, laiku un darba kārtību.
-
Kopsapulces organizators dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrē dzīvokļu īpašniekus, kuri ir nodevuši savu balsojumu pirms dzīvokļu īpašnieku kopsapulces un nepiedalās kopsapulcē, kā arī dzīvokļu īpašniekus, kuri piedalās dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē klātienē, un dzīvokļu īpašniekus, kuri dalībai kopsapulcē izmanto elektroniskās tiešsaistes saziņas līdzekļus. Dzīvokļu īpašnieki, kuri piedalās dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē klātienē vai dalībai kopsapulcē izmanto elektroniskās tiešsaistes saziņas līdzekļus, ievēlē kopsapulces vadītāju un protokolētāju.
Dzīvokļa īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dzīvokļa īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. Ja uz kopsapulci neierodas noteiktais dzīvokļu īpašnieku skaits, kopsapulce uzskatāma par nenotikušu.
Ja dzīvokļa īpašniekam nav iespējas piedalīties kopsapulcē, viņš var pilnvarot citu personu pārstāvēt sevi kopsapulcē, noformējot par to rakstveida pilnvarojumu. Atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likumam, pilnvarā jāiekļauj datumu, parakstu, kā arī pilnvaras devēja un pilnvarnieka nosaukumu. Pilnvarā jābūt norādītam pilnvarojuma apjomam. Tāpat pastāv iespēja pilnvarot citu personu pārstāvēt savas intereses, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti. Dzīvokļa īpašnieks autorizējas Būvniecības informācijas sistēmā, kurā elektroniski pilnvaro citu personu pārstāvēt savas intereses.
Pieņemot lēmumus, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci — aptaujas veidā, jāievēro šādas likuma prasības:
-
pārvaldnieks, dzīvokļa īpašnieks, vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona katram dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma par izlemjamo jautājumu projektu un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī norāda termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot “par” vai “pret” attiecīgā lēmuma pieņemšanu;
-
termiņš nedrīkst būt īsāks par 14 dienām un garāks par 180 dienām pēc lēmuma projekta nosūtīšanas. Par balsošanas rezultātiem aptaujas ierosinātājs sagatavo balsošanas protokolu un piecu darbdienu laikā nosūta to visiem dzīvokļu īpašniekiem. Balsošanas protokolā norāda:
- lēmuma projekta nosūtīšanas dienu un dzīvokļu īpašnieku balsošanai noteikto termiņu;
- pieņemto lēmumu un ar to saistītās balsošanas rezultātus;
- pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma — atšķirīgo viedokļu saturu;
- citas būtiskas ziņas par balsojumu.
- ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem to pieprasa, pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona uzrāda pārējo dzīvokļu īpašnieku balsojuma rezultātus.