Viedās specializācijas stratēģija (RIS3)

Latvijas Viedās specializācijas stratēģija (Research and Innovation Strategy for Smart Specialization - RIS3) ir tautsaimniecības transformācijas stratēģija uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu. Tautsaimniecības transformācijas stratēģija ir cieši saistīta ar ekonomikas pašreizējo attīstības līmeni un konkurētspējas priekšrocībām (esošajām un potenciālajām).

RIS3 mērķis ir palielināt inovācijas kapacitāti, kā arī veidot inovācijas sistēmu, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu tautsaimniecībā.

Ņemot vērā perspektīvos tautsaimniecības transformācijas virzienus un ekonomiskās attīstības prioritātes, Latvijā ir definētas piecas RIS3 jomas:

1. zināšanu ietilpīga bioekonomika;
2. biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija;
3. fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas;
4. viedā enerģētika un mobilitāte;
5. informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Atbildīgās iestādes RIS3 ieviešanā ir Ekonomikas ministrija (EM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), tai skaitā sadarbojoties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un citām nozaru ministrijām.

Ekonomikas ministrija, konsultējoties ar citām nozaru ministrijām un sociālajiem partneriem, ir izstrādājusi piedāvājumu Latvijas inovāciju institucionālā modeļa pilnveidei, t.sk. akcentējot sasaisti ar nacionālajā industriālajā politikā nostiprināto priekšlikumu RIS3 vadības mehānisma ieviešanai. Priekšlikums ir iekļauts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā ''Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu'', kas 2022. gada 12. aprīlī tika apstiprināts Ministru kabinetā. Piedāvātais modelis tika skatīts un konceptuāli atbalstīts 2021. gada 30. jūnijā notikušajā Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskajā padomē, kuru vada Ministru prezidents.

Inovāciju un pētniecības politikas tuvināšanai, tai skaitā RIS3 uzraudzībai, 2022. gada 28. jūlijā tika izveidota Inovāciju un pētniecības pārvaldības padome (IPPP), kurā darbojas ministri no EM un IZM, kā arī LIAA un LZP direktori. Šī reforma paredz, ka inovāciju un RIS3 jomu koordinācijā iesaistās LIAA, šim nolūkam izveidojot un vadot piecu RIS3 vadības grupu darbu, kuru ietvaros apvienojas uzņēmumu, zinātnes un valsts sektora pārstāvji, lai diskutētu par P&A un inovāciju attīstības izaicinājumiem un kavēkļiem, identificētu kopīgas sadarbības iespējas, kā arī pārrunātu redzējumu par nākotnes liela mēroga, kopīgu interešu vadošiem projektiem katrā RIS3 jomā.

Būtiskākie secinājumi un redzējums tiek konsolidēti katras RIS3 jomas vadības grupā izstrādātā ilgtermiņa stratēģijā un tās rīcības plānā, kas nepieciešamības gadījumā var tikt regulāri atjaunota un pārskatīta.

RIS3 monitorings

Nacionālajās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (NIP2027) paredzēta regulāra RIS3 monitoringa īstenošana.

RIS3 monitoringa mērķis ir:

• identificēt un/vai aktualizēt iespējamās konkurētspējas priekšrocības vai tehnoloģiju attīstības nišas katras RIS3 jomas līmenī;
• identificēt šķēršļus un izaicinājumus šo konkurētspējas priekšrocību attīstībai, vienlaikus novērtējot un sniedzot atgriezenisko saiti par līdz šim īstenoto atbalsta vai vides uzlabojumu pasākumu ieviešanas efektivitāti un nepieciešamajām izmaiņām;
• novērtēt ekonomiskās transformācijas progresu konkrētā laika periodā atbilstoši definētajiem sasniedzamo mērķu un rezultātu rādītājiem.

5.1.1.1.i. investīcija ''Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana”

Atveseļošanās un noturības mehānisma 5.1.1.1.i. aktivitātes "Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana" īstenotā projekta Nr. 5.1.1.1.i.0/1/23/I/EM/001 "Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana" ietvaros tiek īstenots jauns inovāciju pārvaldības modelis RIS3 jomās.

Pasākuma mērķis ir izstrādāt inovācijas sistēmas pārvaldības un tās nepārtrauktas darbības modeli.

Investīcija ir vērsta uz inovācijas sistēmas pārvaldības uzlabošanu, kam pamatā ir reģionālās inovācijas pārdomātas specializācijas stratēģijas (RIS3) piecās jomās.

Investīcija ietver tāda inovācijas pārvaldības modeļa izveidi, kas nodrošina koordinētu pieeju inovācijas fonda īstenošanai, kā arī inovācijas rezultātu uzraudzībai. Investīcijas rezultātā notiek pārmaiņas inovācijas politikas izstrādi un īstenošanā RIS3 jomās — veidā, kādā publiskā pārvalde iesaistās un funkcionē. Pasākums nodrošina RIS3 pārvaldības modeļa pāreju uz ekosistēmas pieeju, kā arī uzlabo informācijas plūsmu un sadarbību starp ieinteresētajām personām (tostarp valsts iestādēm, kas atbild par inovācijas politiku un atbalsta instrumentu īstenošanu). Izstrādā, testē un izvērtē jaunas pārvaldības metodes un nosaka jaunas procedūras.

Investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

5.1.1.2.i. investīcija "Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai īstenošanas noteikumi kompetences centru ietvaros"

Projekta mērķis ir palielināt privātos pētniecības un attīstības izdevumus, izmantojot mērķtiecīgus valsts ieguldījumus, kas veicina jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību, kā arī zināšanu nodošanu ekonomikā.

Par kompetences centru uzraudzību 5.1.1.2.i. investīcijas ietvaros un tās ieviešanu ir atbildīgs Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības atbalsta departaments un Uzņēmējdarbības konkurētspējas departaments.

Investīcijas ietvaros projekta iesniegumus var iesniegt sekojoši kompetences centri:

1. Latvijas Pārtikas kompetences centrs;
2. LEO pētījumu centrs;
3. IT kompetences centrs;
4. Meža nozares kompetences centrs;
5. Mašīnbūves kompetences centrs;
6. Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju Kompetences centrs;
7. Enerģētikas un transporta kompetences centrs;
8. Viedo materiālu un tehnoloģiju kompetences centrs.

Kontaktinformācija par kompetenču centriem

• Par Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju kompetences centru:

• Par Meža nozares kompetences centru, Mašīnbūves kompetences centru:

• Par IT kompetences centru:

Par Latvijas Pārtikas kompetences centru, Viedo materiālu un tehnoloģiju kompetences centru:

Par LEO pētījumu centru, Enerģētikas un transporta kompetences centru: