Latvijas Viedās specializācijas stratēģija (Research and Innovation Strategy for Smart Specialization - RIS3) ir tautsaimniecības transformācijas stratēģija uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu. Tautsaimniecības transformācijas stratēģija ir cieši saistīta ar ekonomikas pašreizējo attīstības līmeni un konkurētspējas priekšrocībām (esošajām un potenciālajām).
RIS3 mērķis ir palielināt inovācijas kapacitāti, kā arī veidot inovācijas sistēmu, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu tautsaimniecībā.
Ņemot vērā perspektīvos tautsaimniecības transformācijas virzienus un ekonomiskās attīstības prioritātes, Latvijā ir definētas piecas RIS3 jomas:
- zināšanu ietilpīga bioekonomika;
- biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija;
- fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas;
- viedā enerģētika un mobilitāte;
- informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
Atbildīgās iestādes RIS3 ieviešanā ir Ekonomikas ministrija (EM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), tai skaitā sadarbojoties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un citām nozaru ministrijām.
Ekonomikas ministrija, konsultējoties ar citām nozaru ministrijām un sociālajiem partneriem, ir izstrādājusi piedāvājumu Latvijas inovāciju institucionālā modeļa pilnveidei, t.sk. akcentējot sasaisti ar nacionālajā industriālajā politikā nostiprināto priekšlikumu RIS3 vadības mehānisma ieviešanai. Priekšlikums ir iekļauts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā ''Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu'', kas 2022. gada 12. aprīlī tika apstiprināts Ministru kabinetā. Piedāvātais modelis tika skatīts un konceptuāli atbalstīts 2021. gada 30. jūnijā notikušajā Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskajā padomē, kuru vada Ministru prezidents.
Inovāciju un pētniecības politikas tuvināšanai, tai skaitā RIS3 uzraudzībai, 2022. gada 28. jūlijā tika izveidota Inovāciju un pētniecības pārvaldības padome (IPPP), kurā darbojas ministri no EM un IZM, kā arī LIAA un LZP direktori. Šī reforma paredz, ka inovāciju un RIS3 jomu koordinācijā iesaistās LIAA, šim nolūkam izveidojot un vadot piecu RIS3 vadības grupu darbu, kuru ietvaros apvienojas uzņēmumu, zinātnes un valsts sektora pārstāvji, lai diskutētu par P&A un inovāciju attīstības izaicinājumiem un kavēkļiem, identificētu kopīgas sadarbības iespējas, kā arī pārrunātu redzējumu par nākotnes liela mēroga, kopīgu interešu vadošiem projektiem katrā RIS3 jomā.
Būtiskākie secinājumi un redzējums tiek konsolidēti katras RIS3 jomas vadības grupā izstrādātā ilgtermiņa stratēģijā un tās rīcības plānā, kas nepieciešamības gadījumā var tikt regulāri atjaunota un pārskatīta.
RIS3 monitorings
Nacionālajās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (NIP2027) paredzēta regulāra RIS3 monitoringa īstenošana.
RIS3 monitoringa mērķis ir:
- identificēt un/vai aktualizēt iespējamās konkurētspējas priekšrocības vai tehnoloģiju attīstības nišas katras RIS3 jomas līmenī;
- identificēt šķēršļus un izaicinājumus šo konkurētspējas priekšrocību attīstībai, vienlaikus novērtējot un sniedzot atgriezenisko saiti par līdz šim īstenoto atbalsta vai vides uzlabojumu pasākumu ieviešanas efektivitāti un nepieciešamajām izmaiņām;
- novērtēt ekonomiskās transformācijas progresu konkrētā laika periodā atbilstoši definētajiem sasniedzamo mērķu un rezultātu rādītājiem.