Viedās specializācijas stratēģija (RIS3)

Latvijas Viedās specializācijas stratēģija (Research and Innovation Strategy for Smart Specialization - RIS3) ir tautsaimniecības transformācijas stratēģija uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu. Tautsaimniecības transformācijas stratēģija ir cieši saistīta ar ekonomikas pašreizējo attīstības līmeni un konkurētspējas priekšrocībām (esošajām un potenciālajām).

RIS3 mērķis ir palielināt inovācijas kapacitāti, kā arī veidot inovācijas sistēmu, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu tautsaimniecībā.

Ņemot vērā perspektīvos tautsaimniecības transformācijas virzienus un ekonomiskās attīstības prioritātes, Latvijā ir definētas piecas RIS3 jomas:

1. zināšanu ietilpīga bioekonomika;
2. biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija;
3. fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas;
4. viedā enerģētika un mobilitāte;
5. informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Atbildīgās iestādes RIS3 ieviešanā ir Ekonomikas ministrija (EM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), tai skaitā sadarbojoties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un citām nozaru ministrijām.

Ekonomikas ministrija, konsultējoties ar citām nozaru ministrijām un sociālajiem partneriem, ir izstrādājusi piedāvājumu Latvijas inovāciju institucionālā modeļa pilnveidei, t.sk. akcentējot sasaisti ar nacionālajā industriālajā politikā nostiprināto priekšlikumu RIS3 vadības mehānisma ieviešanai. Priekšlikums ir iekļauts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā ''Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu'', kas 2022. gada 12. aprīlī tika apstiprināts Ministru kabinetā. Piedāvātais modelis tika skatīts un konceptuāli atbalstīts 2021. gada 30. jūnijā notikušajā Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskajā padomē, kuru vada Ministru prezidents.

Inovāciju un pētniecības politikas tuvināšanai, tai skaitā RIS3 uzraudzībai, 2022. gada 28. jūlijā tika izveidota Inovāciju un pētniecības pārvaldības padome (IPPP), kurā darbojas ministri no EM un IZM, kā arī LIAA un LZP direktori. Šī reforma paredz, ka inovāciju un RIS3 jomu koordinācijā iesaistās LIAA, šim nolūkam izveidojot un vadot piecu RIS3 vadības grupu darbu, kuru ietvaros apvienojas uzņēmumu, zinātnes un valsts sektora pārstāvji, lai diskutētu par P&A un inovāciju attīstības izaicinājumiem un kavēkļiem, identificētu kopīgas sadarbības iespējas, kā arī pārrunātu redzējumu par nākotnes liela mēroga, kopīgu interešu vadošiem projektiem katrā RIS3 jomā.

Pēdējā IPPP sēde notika 2024. gada 27. novembrī. Plašāka informācija par sēdē pārrunāto ir pieejama šeit.

Būtiskākie secinājumi un redzējums tiek konsolidēti katras RIS3 jomas vadības grupā izstrādātā ilgtermiņa stratēģijā un tās rīcības plānā, kas nepieciešamības gadījumā var tikt regulāri atjaunota un pārskatīta.

RIS3 monitorings

Nacionālajās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (NIP2027) paredzēta regulāra RIS3 monitoringa īstenošana.

RIS3 monitoringa mērķis ir:

• identificēt un/vai aktualizēt iespējamās konkurētspējas priekšrocības vai tehnoloģiju attīstības nišas katras RIS3 jomas līmenī;
• identificēt šķēršļus un izaicinājumus šo konkurētspējas priekšrocību attīstībai, vienlaikus novērtējot un sniedzot atgriezenisko saiti par līdz šim īstenoto atbalsta vai vides uzlabojumu pasākumu ieviešanas efektivitāti un nepieciešamajām izmaiņām;
• novērtēt ekonomiskās transformācijas progresu konkrētā laika periodā atbilstoši definētajiem sasniedzamo mērķu un rezultātu rādītājiem;
• Informatīvais ziņojums “Viedās specializācijas stratēģijas monitorings: 2024. gada ziņojums” (turpmāk – Ziņojums) izstrādāts atbilstoši dažādos politikas plānošanas dokumentos noteiktajam, īpaši, ievērojot Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteikto, kas akcentē nepieciešamību viedās specializācijas stratēģijas jeb RIS3 monitoringa procesu īstenot, lai konkrētā periodā izvērtētu ekonomiskās transformācijas progresu konkrētā laika periodā atbilstoši definētajiem sasniedzamo mērķu un rezultātu rādītājiem. 
• 2021.-2027. gada periodā RIS3 monitoringa īstenošanu un Ziņojumu izstrādi koordinē Ekonomikas ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija kā nozaru ministrijas, kuru atbildībā ir inovāciju attīstība, zinātnes un pētniecības, un augstākās izglītības politikas izstrāde. Šāda sadarbība nodrošina RIS3 monitoringa daudzpusību un fokusu uz ekonomikas transformācijai būtiskiem parametriem – augstākas pievienotās vērtības radīšanu, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu, kur nozīmīga loma ir valsts intervencei un īstenotajiem pasākumiem inovāciju, zinātnes un pētniecības, digitalizācijas un izglītības jomā. 

5.1.1.1.i. investīcija ''Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana”

Atveseļošanās un noturības mehānisma 5.1.1.1.i. aktivitātes "Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana" īstenotā projekta Nr. 5.1.1.1.i.0/1/23/I/EM/001 "Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana" ietvaros tiek īstenots jauns inovāciju pārvaldības modelis RIS3 jomās.

Pasākuma mērķis ir izstrādāt inovācijas sistēmas pārvaldības un tās nepārtrauktas darbības modeli.

Investīcija ir vērsta uz inovācijas sistēmas pārvaldības uzlabošanu, kam pamatā ir reģionālās inovācijas pārdomātas specializācijas stratēģijas (RIS3) piecās jomās.

Investīcija ietver tāda inovācijas pārvaldības modeļa izveidi, kas nodrošina koordinētu pieeju inovācijas fonda īstenošanai, kā arī inovācijas rezultātu uzraudzībai. Investīcijas rezultātā notiek pārmaiņas inovācijas politikas izstrādi un īstenošanā RIS3 jomās — veidā, kādā publiskā pārvalde iesaistās un funkcionē. Pasākums nodrošina RIS3 pārvaldības modeļa pāreju uz ekosistēmas pieeju, kā arī uzlabo informācijas plūsmu un sadarbību starp ieinteresētajām personām (tostarp valsts iestādēm, kas atbild par inovācijas politiku un atbalsta instrumentu īstenošanu). Izstrādā, testē un izvērtē jaunas pārvaldības metodes un nosaka jaunas procedūras.

2022. gadā atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātājiem pasākumiem P&A&I pārvaldības modelim, kā arī RIS3 pilnveidošanai, ir izveidotas piecas RIS3 viedās specializācijas jomu vadības grupas. Lai veicinātu kopīgu mērķu sasniegšanu inovācijās, konkurētspēju un vispārēju reģionālo un ekonomisko attīstību, vadības grupas sastāvā tiek iekļauti asociāciju, kompetenču centru, izglītības un pētniecības iestāžu, ka arī ministriju deleģēti pārstāvji. Visas piecas vadības grupas līdz 2022. gada beigām izstrādājušas RIS3 jomu stratēģijas.

2023. gadā Ministru kabinetā ir pieņemts informatīvais ziņojums "Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena "Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A" 5.1.1.r. reforma "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.1.i. investīcijas "Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana", kas uzod LIAA pienākumu koordinēt piecas RIS3 jomu vadības grupas un gatavoties šī projekta īstenošanai. Ekonomikas ministrija apstiprināja investīciju projekta Nr. 5.1.1.1.i.0/1/23/I/EM/002 "Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana" LIAA pieteikumu un decembrī tiek noslēgta vienošanās starp Ekonomikas ministriju un LIAA.

2024. gadā tika uzsākts RIS3 vadības grupu darbs un aktīvi uzsākta sadarbība visās vadības grupās par 2022.gadā izstrādāto stratēģiju un rīcības plānu aktualizēšanu un pilnveidošanu.

Laika periodā no 2022. līdz 2024. gadam notikušas 46 RIS3 vadības grupu tikšanās.

Investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Jauno, zaļo un digitālo produktu un tehnoloģiju izstrāde kompetences centros

• 5.1.1.2.i. investīcija "Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai īstenošanas noteikumi kompetences centru ietvaros" 1. kārta

Projekta mērķis ir palielināt privātos pētniecības un attīstības izdevumus, izmantojot mērķtiecīgus valsts ieguldījumus, kas veicina jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību, kā arī zināšanu nodošanu ekonomikā.

Investīcijas ietvaros projekta iesniegumus var iesniegt sekojoši kompetences centri:

1. Latvijas Pārtikas kompetences centrs;
2. LEO pētījumu centrs;
3. IT kompetences centrs;
4. Meža nozares kompetences centrs;
5. Mašīnbūves kompetences centrs;
6. Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju Kompetences centrs;
7. Enerģētikas un transporta kompetences centrs;
8. Viedo materiālu un tehnoloģiju kompetences centrs.

• 5.1.1.2.i. investīcija “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai” 2.kārta (Jauni produkti)

Projekta mērķis ir izstrādāt inovatīvus, augstas pievienotās vērtības produktus, kā arī veicināt šo produktu eksportu, paaugstināt uzņēmējdarbības sektora pētniecības un attīstības izdevumu apjomu, veicināt sadarbību starp uzņēmējdarbības un pētniecības sektoriem, kā arī vecināt Latvijas uzņēmumu iesaisti starptautiskās tīklošanās platformās un starptautiskos pētniecības un attīstības projektos, izmantojot mērķtiecīgus valsts ieguldījumus.

Investīcijas ietvaros projekta iesniegumus var iesniegt sekojoši kompetences centri:

1. Latvijas Pārtikas kompetences centrs; 
2. LEO pētījumu centrs;
3. IT kompetences centrs;
4. Meža nozares kompetences centrs;
5. Mašīnbūves kompetences centrs;
6. Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju Kompetences centrs;
7. Enerģētikas un transporta kompetences centrs;
8. Viedo materiālu un tehnoloģiju kompetences centrs.

• 1.2.1.2.i.2. pasākums “Inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrāde” (Zaļie produkti)

Projekta mērķis ir finansējuma pieejamības nodrošināšana tādu jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu izstrādei, kas veicina zemu oglekļa emisiju ekonomiku, noturību pret klimata pārmaiņām vai pielāgošanos tām, piesaistot privāto līdzfinansējumu inovāciju ieviešanā.

Investīcijas ietvaros projekta iesniegumus var iesniegt sekojoši kompetences centri:

1. Latvijas Pārtikas kompetences centrs;
2. LEO pētījumu centrs;
3. IT kompetences centrs;
4. Meža nozares kompetences centrs;
5. Mašīnbūves kompetences centrs;
6. Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju Kompetences centrs;
7. Enerģētikas un transporta kompetences centrs;
8. Viedo materiālu un tehnoloģiju kompetences centrs.

2.2.1.3.i. investīcija “Atbalsts jaunu digitālo produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā" (Digitāli produkti)

Projekta mērķis veicināt jaunu digitālu produktu un pakalpojumu radīšanu, kas palīdzētu Latvijas ekonomikai atgūties no krīzes un veicinātu konkurētspēju nākotnē ar mūsdienīgu automatizācijas, robotizācijas un darba kontroles rīku ieviešanu ražotnē, kā arī atbalstīt uzņēmuma specifikai personalizētu e-komercijas risinājumu ieviešanu pārdošanas procesos.

Investīcijas ietvaros projekta iesniegumus var iesniegt sekojoši kompetences centri:

1. Latvijas Pārtikas kompetences centrs;
2. IT kompetences centrs;
3. Meža nozares kompetences centrs;
4. Mašīnbūves kompetences centrs;
5. Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju Kompetences centrs;
6. Enerģētikas un transporta kompetences centrs;
7. Viedo materiālu un tehnoloģiju kompetences centrs;
8. Digitālo produktu kompetences centrs. 

Par kompetences centru uzraudzību augstāk minēto investīciju un pasākuma ietvaros ir atbildīgs Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības atbalsta departaments un Uzņēmējdarbības konkurētspējas departaments.

Kontaktinformācija par kompetenču centriem

• Par Meža nozares kompetences centru, Mašīnbūves kompetences centru, Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju kompetences centru: 

• Par IT kompetences centru:

• Par Latvijas Pārtikas kompetences centru, Viedo materiālu un tehnoloģiju kompetences centru:

• Par LEO pētījumu centru, Enerģētikas un transporta kompetences centru, Digitālo produktu kompetences centru: