Ētika

Ekonomikas ministrijas Ētikas kodekss 

I. Vispārīgie noteikumi

1. Ētikas kodeksa mērķis ir noteikt ministrijas ierēdņu un darbinieku (visi iepriekš minētie turpmāk - nodarbinātie) profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības standartus, kas jāievēro attieksmē pret darbu, savstarpējā saskarsmē, kā arī attiecībās ar citām institūcijām un sabiedrību.

2. Ētikas kodekss ir ministrijas darba organizācijas sastāvdaļa. Ētikas kodekss ietver valsts pārvaldes un Ekonomikas ministrijas vērtības:

2.1. cilvēks ir mūsu uzmanības centrā, mēs cienām cits citu, esam godīgi;

2.2.profesionalitāte - rezultāts ir karalis, tāpēc esam orientēti uz risinājumiem;

2.3.patriotisms - Latvija ir labākā vieta, kur dzīvot, augt un attīstīties;

2.4. atvērtība - esam par jaunām idejām, izaugsmi gan vārdos, gan darbos;   

2.5. līderība - katrs esam atbildīgs par izaugsmi, tāpēc mums ir drosme izgaismot problēmas un iedvesma veikt uzlabojumus.

3. Situācijās, kas nav minētas šajā kodeksā, darbinieks rīkojas saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajām vispārējām uzvedības normām.

II. Darbinieku profesionālās ētikas pamatprincipi

4.  Nodarbinātais rīkojas saskaņā ar šādām valsts pārvaldes un Ekonomikas ministrijas vērtībām:

4.1. profesionalitāte un efektivitāte;

4.2. godprātība;

4.3. atbildība;

4.4. darbs sabiedrības labā;

4.5. valsts ilgtspēja un sabiedrības labklājība;

4.6. atklāta un sabiedrībai pieejama valsts pārvalde;

4.7. sadarbība valsts pārvaldē;

4.8. atvērtība;

4.9. patriotisms;

4.10. līderība. 

5. Nodarbinātais ievēro šādus šo noteikumu 4.punktā minētajās vērtībās balstītus ētikas pamatprincipus:

5.1. profesionalitāte un efektivitāte;

5.1.1. izmanto un attīsta valsts darbā nepieciešamās kompetences, prasmes un zināšanas, pārņem nozares un privātā sektora labo praksi un starptautisko pieredzi;

5.1.2. ir mērķtiecīgs un orientēts uz rezultātu;

5.1.3. strādā efektīvi, izvirzīto mērķi un kvalitatīvu rezultātu sasniedzot ar iespējami maziem resursiem;

5.1.4. rīcība, lēmumi un viedokļi ir pamatoti un izsvērti, balstīti situācijas analīzē, objektīvos faktos un datos;

5.1.5. ir atvērts pārmaiņām un iesaistās jaunu pieeju un inovāciju izmantošanā valsts pārvaldē;

5.1.6. tiecas uz klientu izcilu apkalpošanu, lai ikkatrs saskarsmē ar valsts pārvaldi būtu apmierināts ar saņemto pakalpojumu;

5.1.7. tiecas mazināt administratīvo slogu un ievērot principu “konsultē vispirms”.

5.2. godprātība:

5.2.1. savus pienākumus pilda godprātīgi - godīgi, atklāti un pastāvīgi, ievērojot likumu, ētikas normas un citas saistošas prasības;

5.2.2. pildot pienākumus, ievēro objektivitāti un neitralitāti (profesionālo neatkarību). Atturas no darbības, kuras dēļ nodarbinātā vai ministrijas godprātība, objektivitāte vai neitralitāte var tikt apšaubīta;

5.2.3. nepieļauj nonākšanu interešu konflikta situācijā un laikus informē par personiskām interesēm vai citiem apstākļiem, kas var radīt personīgu ieinteresētību un traucēt godprātīgai pienākumu veikšanai;

5.2.4. neatkarīgi no piederības kādai politiskai vai profesionālai organizācijai neitrāli izturas pret ikvienu personu;

5.2.5. atbildīgi izturas pret darbā iegūtu ar likumu aizsargātu informāciju un izmanto to tikai darba vajadzībām.

5.3. atbildība:

5.3.1. pienākumus pilda atbildīgi un rūpīgi, apzinoties, ka ar savu darbību ietekmē kopīgo valsts pārvaldes darba rezultātu;

5.3.2. spēj pieņemt skaidrus un pamatotus lēmumus un uzņemies atbildību par tiem;

5.3.3. nodrošina lietderīgu, saimnieciski izdevīgu, produktīvu, efektīvu un sabiedrības interesēm atbilstošu darbību;

5.3.4. pārdomāti, pamatoti un taupīgi rīkojas ar nodokļu maksātāju naudu, valsts mantu un resursiem;

5.3.5. spēj atzīt savas kļūdas un uzņemties atbildību par tām;

5.4. darbs sabiedrības labā:

5.4.1. rīkojas sabiedrības interesēs, panākot iespējami lielu labumu valstij un sabiedrībai;

5.4.2. orientējas uz cilvēku, apliecinot izpratni par iedzīvotāju (lietotāju, klientu) vajadzībām un iespējām, ievēro privātpersonu tiesības un tiesiskās intereses;

5.4.3. pildot pienākumus, ievēro tiesiskuma un politiskās neitralitātes principu,  neatkarīgi no savas politiskās pārliecības;

5.4.4. ievēro visu sabiedrības locekļu līdztiesīgumu, kā arī taisnīguma principu, rodot taisnīgus un samērīgus risinājumus;

5.4.5. veido sadarbībā, uzticībā un savstarpējā cieņā balstītas attiecības ar privātpersonām;

5.5. valsts ilgtspēja un sabiedrības labklājība:

5.5.1. ar savu darbu sekmē valsts ilgtspējīgu attīstību un sabiedrības labklājību, nodrošinot labu mantojumu nākamajām paaudzēm;

5.5.2. ņem vērā un prasmīgi līdzsvaro dažādu iesaistīto pušu, nozares un valsts kopējās intereses;

5.5.3. veido pārdomātu un paredzamu valsts politiku nozarē un tiesisko regulējumu, vispusīgi izvērtējot ieguvumus, riskus un piemērošanu praksē;

5.5.4. domā stratēģiski un elastīgi, spēj pielāgoties pārmaiņām sabiedrībā un globālajiem procesiem;

5.5.5. sekmē Latvijas vērtību un tradīciju ievērošanu;

5.5.6. uzkrāj zināšanas, mērķtiecīgi popularizē tās, īpaši to personu vidū, kurām tās visvairāk nepieciešamas;

5.6. atklāta un sabiedrībai pieejama valsts pārvalde:

5.6.1. iesaistās, lai sabiedrībai ir viegli pieejama vispusīga, aktuāla un viegli uztverama informācija par valsts pārvaldes darbu. Skaidro iecerētās darbības, pieņemto lēmumu būtību un ieguvumus no tiem;

5.6.2. izvērtē, kāda iestādes rīcībā esoša vai tās radīta informācija būtu nozīmīga sabiedrībai, ierosina un sekmē šādas informācijas vispārpieejamības nodrošināšanu, vēlams, atvērto datu formā;

5.6.3. plāno un nodrošina efektīvu sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes darbā un lēmumu pieņemšanā. Laikus apzina ieinteresētās puses un izmanto piemērotas iesaistes formas un metodes, dodot iespēju paust viedokli un ietekmēt lēmumus, kā arī nodrošina atgriezenisko saiti, izvērtējot līdzdalības rezultātus;

5.6.4. pastāvīgi vērtē privātpersonu pieredzi, izzina un ņem vērā viņu vajadzības;

5.7. sadarbība valsts pārvaldē;

5.7.1. darbu valsts pārvaldē veic kā kopīgos mērķos balstītu komandas darbu, kas ietver saliedētību un saskaņotu rīcību;

5.7.2. veido cieņā un koleģialitātē balstītas attiecības ar citiem nodarbinātajiem un iestādēm, izrāda iniciatīvu un elastību;

5.7.3. ir atklāts pret citiem nodarbinātajiem un citām iestādēm, veicina savstarpēju komunikāciju un informācijas apmaiņu;

5.7.4. iesaistās jautājumu risināšanā, kas skar vairākas struktūrvienības, iestādes vai nozares, ir atvērts sadarbības iniciatīvām ar citu jomu speciālistiem.

6. Papildus šo noteikumu 5.punktā minētajiem pamatprincipiem struktūrvienību vadītāji:

6.1. veicina nodarbināto izpratni par valsts pārvaldes vērtībām un ētisku rīcību;

6.2. vienmēr rīkojas saskaņā ar tām prasībām, kuras pats izvirza padotajiem;

6.3. skaidri formulē ministrijas un struktūrvienības darbības mērķus un prioritātes, kā arī attiecīgi struktūrvienības sasaisti ar iestādes mērķiem;

6.4. spēj definēt un pārvērst darbībā ministrijas vai nozares attīstības stratēģisko vīziju un organizē struktūrvienības darbu tā, lai tiktu sasniegts plānotais rezultāts;

6.5. veicina nodarbināto izpratni par ministrijas un valsts pārvaldes misiju, mobilizē tos kopīgo interešu labā un veicina savstarpēju uzticību;

6.6. veido darba vidi, kas balstīta atklātībā, līdzdalībā, profesionalitātē un cieņpilnā un vienlīdzīgā attieksmē;

6.7. veicina nodarbināto iesaistīšanos ministrijas attīstībā, sekmē viņu profesionālo izaugsmi un iniciatīvu, ieinteresētību pienākumu veikšanā un snieguma pilnveidošanā; 

6.8. veicina profesionālo zināšanu pēctecību, jaunu nodarbināto ievadīšanu darbā un viņu attīstību;

6.9. kritiku par nodarbinātā darbu izsaka individuāli, to pamatojot. Izsakot pozitīvu novērtējumu komandas darbam, uzsver sadarbības nozīmi kopīgu mērķu sasniegšanā;

6.10. pastāvīgi pilnveido ministrijas iekšējās kontroles sistēmu, darba vidi un darba procesus tā, lai mazinātu iespējamos pārkāpumus un celtu ministrijas efektivitāti;

6.11. regulāri izvērtē darbību, nodarbināto iesaisti un klientu apmierinātību, lai pastāvīgi uzlabotu valsts pārvaldes darbu.

III. Atklātība saziņā ar lobētājiem

7. Saziņā ar lobētāju (privātpersonu, kura pēc savas iniciatīvas savās vai citu privātpersonu interesēs sazinās ar nodarbināto vai ministriju, lai ietekmētu lēmumu izstrādi vai pieņemšanu, un šī saziņa neizriet no normatīvajos aktos noteiktajām lēmumprojektu saskaņošanas un sabiedrības līdzdalības nodrošināšanas procedūrām) nodarbinātais ievēro atklātības, vienlīdzības un godprātības principu.

8. Visiem ieinteresētajiem lobētājiem nodrošina vienlīdzīgas iespējas saņemt informāciju un sazināties ar ministriju un tās nodarbinātajiem;

9. Nodarbinātais informē tiešo vadītāju vai valsts sekretāru par paredzamo tikšanos ar lobētāju, kā arī dara zināmu informāciju, kas saņemta no lobētāja.

10. Ministrija nodrošina atklātību gan saziņā ar lobētājiem, gan arī sniedzot informāciju par lobētājiem, ar kuriem notikusi saziņa, - kādu personu intereses viņi pārstāv, viņu izteiktajiem priekšlikumiem un kādā veidā tie ņemti vērā.

11. Ja lēmuma izstrādē vai pieņemšanā ir ņemts vērā lobētāja priekšlikums, to norāda ar šo lēmumu saistītajā dokumentā (piemēram, anotācijā, izziņā, pavadvēstulē) un, ja iespējams, nodrošina tā publisku pieejamību.

IV. Attieksme pret dāvanām

12. Nodarbinātā, kurš ir valsts amatpersona, ienākumu gūšanas, komercdarbības un lēmumu pieņemšanas ierobežojumus, kā arī dāvanu un ziedojumu pieņemšanas ierobežojumus nosaka speciālais regulējums.

13. Dāvanas, kuras uzskatāmas par attiecīgās publiskās personas institūcijas īpašumu, tiek reģistrētas, novērtētas un izmantotas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Dāvanu novērtēšanai, izmantošanas un izpirkšanas organizēšanai valsts sekretārs ar atsevišķu rīkojumu izveido komisiju.

14. Nodarbinātais atsakās no jebkādu labumu pieņemšanas, ja tas rada vai var radīt iespaidu, ka tādā veidā tiek ietekmēta darba pienākumu veikšana, vai var rasties šaubas par nodarbinātā rīcības vai ministrijas darbības objektivitāti un neitralitāti.

15. Nodarbinātais atsakās pieņemt viesmīlības piedāvājumu, aicinājumu piedalīties bezmaksas informatīvā seminārā, prezentācijā vai tamlīdzīgā pasākumā darba laikā vai ārpus tā, ja tas ir vai var būt saistīts ar ieinteresētību panākt piedāvātājam īpašu labvēlību lēmuma pieņemšanā.

V. Rīcība ārpus amata vai darba pienākumu pildīšanas

16. Ar amata vai darba pienākumiem nesaistītas darbības (piemēram, papildus darbs, studijas, dalība biedrībā) nodarbinātais veic tā, lai tas netraucētu amata vai darba pienākumu veikšanai.

17. Ārpus amata vai darba pienākumu pildīšanas nodarbinātais rīkojas tā, lai nemazinātu valsts pārvaldes reputāciju un uzticēšanos tai.

18. Nodarbinātais arī kā privātpersona izturas godprātīgi, ievērojot likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

19. Nodarbinātais neatsaucas uz savu amatu vai darbavietu, lai īstenotu savas intereses ar amata vai darba pienākumu pildīšanu nesaistītās situācijās un tādējādi gūtu kādas priekšrocības.

20. Paužot viedokli ārpus amata vai darba pienākumu pildīšanas, tai skaitā sociālajos tīklos, nodarbinātais tiecas sniegt pārbaudītu informāciju par valsts pārvaldi un izteikties cieņpilni, veicinot izpratni par valsts pārvaldes lomu un darbu.

VI. Vērtību un ētikas pamatprincipu ieviešana

21. Ministrijas uzdevums ir sekmēt godprātīgas un atvērtas iekšējās vides veidošanos. Ministrija veicina  nodarbināto izpratni par valsts pārvaldes vērtībām,  ētikas prasībām un  atbilstošu rīcību.

22. Ministrijā ir izveidota Ētikas komisija (turpmāk-komisija), kuras sastāvu apstiprina valsts sekretārs. Komisiju vada komisijas priekšsēdētājs.

23. Ja nodarbinātajam vai sabiedrības pārstāvim ir pamats uzskatīt, ka kāda nodarbinātā rīcība neatbilst Ētikas kodeksa un/vai vispārpieņemto uzvedības normu prasībām, par to informē komisiju.

24. Komisija Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā izskata sūdzības un iesniegumus par ministrijas nodarbināto pieļautajiem Ētikas kodeksa un sabiedrībā pieņemto uzvedības normu pārkāpumiem.

VII. Komisijas darba organizācija

25. Komisija veic šādas funkcijas:

25.1. uzrauga ētikas principu ievērošanu un nepieciešamības gadījumā sniedz priekšlikumus ētikas principu pilnveidošanai;

25.2. analizē un risina ētiska rakstura konfliktus starp nodarbinātajiem vai nodarbinātajiem un citām personām;

25.3. sniedz atzinumu par ētikas principu un normu pārkāpumiem.

              26. Komisijai ir šādas tiesības:

        26.1. savas kompetences ietvaros pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no nodarbinātajiem;

26.2. uzaicināt nodarbinātos uz komisijas sēdi informācijas un priekšlikumu sniegšanai;

26.3.iegūt informāciju no trešajām personām, ja tā nepieciešama lietas apstākļu izvērtēšanai.

27. Komisija ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vairāk kā puse komisijas locekļu. Komisija lēmumus pieņem ar klātesošo locekļu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

28. Komisijas loceklis, ieskaitot komisijas priekšsēdētāju,  nepiedalās komisijas sēdē, ja viņš tieši vai netieši ir ieinteresēts sūdzības izskatīšanā (personiski, amatu pakļautības kārtībā vai citādi).

29. Komisijas sēdes tiek protokolētas. Saskaņojot ar sēdes dalībniekiem,  sēdes gaitu var fiksēt, izmantojot skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus, par ko izdara atzīmi komisijas sēdes protokolā.

30. Komisija lēmumu iesniedz  valsts sekretāram tālākai rīcībai.

VIII. Noslēguma jautājums

31. Atzīt par spēku zaudējušu Ekonomikas ministrijas 2021.gada 20.jūlija iekšējos noteikumus Nr.1-5.2/2021/21 „Ētikas kodekss”.

 

Ētikas komisija:

Komisijas priekšsēdētāja:

Z.Liepiņa – valsts sekretāra vietniece

Komisijas locekļi:

H.Skarbnieks – Juridiskā departamenta Tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vadītājs

I.Zaharāne – Personāla vadības nodaļas vadītāja

E.Urpena – Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja