Darba tirgus apskati

Iedzīvotāju skaita izmaiņu ietekme uz darba tirgu – sešu Eiropas valstu analīze

Starptautiskais darba tirgus prognozēšanas tīkls (International Labour Market Forecasting Network) ir neformāla ekspertu platforma, kurā piedalās eksperti no Vācijas, Nīderlandes, Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Igaunijas, Somijas. Latvijas pārstāvja līdzdalība ir nodrošināta sākot no 2009.gada.

Mērķis ir kopīgi diskutēt par dažādiem ar darba tirgus attīstību saistītiem jautājumiem, īpašu uzsvaru liekot uz jaunākajām tendencēm darba tirgū un darba tirgus prognozēm. Ik gadus papildus tiek diskutēts arī par kādu aktuālu darba tirgus jautājumu, kas skar visas dalībvalstis. 2019.gadā īpaša uzmanība tika pievērsta demogrāfijas jautājumam, kas ir apkopoti publikācijā “Iedzīvotāju skaita izmaiņu ietekme uz darba tirgu – sešu Eiropas valstu analīze” (“Effects on population changes in the labour market: an analysis of six European countries”). Publikācijā tiek analizēta demogrāfiskās situācijas ietekme uz darba tirgu Vācijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Latvijā, Igaunijā un Somijā.

Mazkvalificētais darbaspēks Latvijā

Dokumentā apskatīts zemas kvalifikācijas darbaspēka piedāvājums un nodarbinātības iespējas Latvijā, kā arī galvenie šķēršļi, kas kavē to iesaisti darba tirgū.

Analīze aptver zemas kvalifikācijas darbaspēka esošās situācijas apskatu, piedāvājuma profilu un pieprasījuma tendences, iekļaujot salīdzinājumu ar citām ES valstīm.

Papildus iekļauta informācija par zemas kvalifikācijas darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma prognozēm laika periodā līdz 2035.gadam. Noslēgumā sniegtas rekomendācijas  par zemas kvalifikācijas darbaspēka nodarbinātības veicināšanu.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare

 

IKT sektors nodarbina aptuveni 28 tūkst. strādājošos jeb aptuveni 3,2% no visiem nodarbinātajiem tautsaimniecībā.

Pēdējā dekādē nodarbināto skaits sektorā ir audzis par vairāk nekā 2/3, galvenokārt pakalpojumu nozarēs - datorprogrammēšana, datu apstrāde un telekomunikācijas pakalpojumi, kas veido 86% no kopējā darbaspēka pieprasījuma sektorā.

Reģistrētais bezdarba līmenis IKT profesijās ir gandrīz trīs reizes mazāks nekā vidēji valstī. Izteiktas darbaspēka nepietiekamības pazīmes vērojamas tādās specialitātēs kā programmētāji un lietotājprogramu izstrādātāji (t.sk., sistēmanalītiķi un multimediju un tīmekļa lapu veidotāji), datubāžu un tīklu speciālisti un IKT vadītāju specialitātēs.

Līdz 2030. gadam IKT sektorā varētu izveidosies vairāk nekā 13 tūkstošu jaunu darbavietu, no kurām lielākā daļa veidosies IKT pakalpojumu nozarēs – datorprogrammēšanā, datu apstrādē, uzturēšana un ar to saistītās darbības, kā arī interneta portālu darbības un IT atbalsta nozarēs.

Lai gan IKT jomas speciālistu piedāvājums turpmākajos gados pieaugs, tomēr kopumā tas nespēs kompensēt atbilstošo speciālistu pieaugošo pieprasījumu darba tirgū, tāpēc lielākajā daļā IKT jomas profesijās darbaspēka iztrūkums vidējā termiņā palielināsies. Galvenais IKT speciālistu iztrūkuma iemesls ir nepietiekamais IKT izglītības programmu absolventu skaits, kas kopumā neatbilst strauji augošajam speciālistu pieprasījumam darba tirgū – jaunieši nespēj izpildīt iestāšanās prasības mācību iestādēs, kā arī studējošo atbiruma līmenis ir augsts

Ķīmijas un farmācijas nozare
 

Ķ&F nozares nodarbina 5,6 tūkst. strādājošos jeb aptuveni 0,6% no visiem nodarbinātajiem tautsaimniecībā.

Kopš 2010.gada nodarbināto skaits Ķ&F nozarēs pieaudzis par gandrīz 900 nodarbinātajiem, lielākā daļa no tiem tika nodarbināti farmaceitisko preparātu ražošana un ziepju, mazgāšanas un kosmētisko līdzekļu ražošanā.

Lai gan bezdarba līmenis Ķ&F profesiju segmentā kopumā ir zemāks nekā vidēji valstī, tomēr izteikts darbaspēka iztrūkums profesijās nav vērojams. Vienlaikus ar problēmām piesaistīt atbilstošas kvalifikācijas speciālistus var nākties saskarties atsevišķās Ķ&F profesijās, jo īpaši ķīmisko izstrādājumu ražošanas operatoru un zinātnieku profesijās.

Līdz 2035.gadam darbavietu skaits Ķ&F nozarēs varētu palielināties par vairāk nekā 3 tūkstošiem darbavietu, no kurām gandrīz puse veidosies farmaceitisko pamatvielu un preparātu ražošanā. Aptuveni 1/4 no Ķ&F nozaru kopējā darbavietu pieauguma varētu veidosies specializētās Ķ&F profesijās.

Vidējā termiņā darbaspēka pieprasījums pārsniegs piedāvājumu ķīmisko izstrādājumu ražošanas iekārtu un mašīnu operatoru; ķīmiskās pārstrādes rūpnīcu operatoru; kā arī ķīmiķu un Ķ&F nozaru saistīto zinātnieku profesijās.

Elektronikas un elektrotehnikas nozare
 

E&E nozares nodarbina vairāk nekā 5 tūkst. strādājošos jeb aptuveni 0,6% no visiem nodarbinātajiem tautsaimniecībā.

Kopš 2010.gada nodarbināto skaits E&E nozarēs pieaudzis 1,5 reizes - vairāk par 1700 nodarbinātajiem, gandrīz 2/3 no tiem tika nodarbināti instalāciju ierīču ražošanā, kā arī elektronisko komponentu un plašu ražošanā.

Reģistrētais bezdarba līmenis E&E profesijās ir gandrīz uz pusi mazāks nekā vidēji valstī. Darbaspēka nepietiekamības pazīmes vērojamas tādās E&E profesijās kā elektronikas un elektroinženieri, elektronikas speciālisti un elektronikas mehāniķi un apkalpotāji.

Līdz 2035.gadam darbavietu skaits E&E nozarēs varētu palielināties par 1,9 tūkstošiem. Lielākais darbavietu pieaugums sagaidāms elektronisko komponentu un plašu ražošanā, vadu un instalāciju ierīču ražošana, kā arī sakaru iekārtu ražošana. Puse no E&E nozaru kopējā darbavietu pieauguma varētu veidosies specializētās E&E profesijās.

Vidējā termiņā darbaspēka pieprasījums pārsniegs piedāvājumu elektroinženieru profesijās, elektronikas speciālistu un elektronikas mehāniķu profesijās.

Darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma prognozes (2020 - 2027 - 2040)

Viss dokuments

Nozaru analīze

Kokrūpniecības nozare Viss dokuments

Transporta un loģistikas nozare Viss dokuments

Tūrisma un skaistumkopšanas nozare Viss dokuments