Ministrijas ēka – nozīmīgs kultūras piemineklis
Straujākais Rīgas pilsētas attīstības periods bija 20. gadsimta sākums. Vispārējo rūpniecības, tirdzniecības un kultūras uzplaukumu pavadīja pilsētas vēsturē nepieredzēts celtniecības „bums”. Uzcēla simtiem jaunu ražošanas, dzīvojamo un sabiedrisko ēku. Lielākā daļa mūra namu tika būvētas iepriekšējo koka ēku vietā.
Kad 1900. gadā uzcēla tagadējo Ekonomikas ministrijas ēku Rīgā, Brīvības ielā 55, tā apkārtējā vidē izskatījās gluži kā debesskrāpis, kas paceļas starp apkārtējām mazstāvu koka ēkām.
20. gadsimta sākumā ēkai bija liela nozīme Rīgas arhitektūras attīstībā. Jūgendstila ēku projektēja Berlīnes arhitekts Gīzeke, būvdarbus vadīja mākslas vēsturnieks un arhitekts Vilhelms Neimanis (1849-1919), būvdarbus veica Rīgas namu būves akciju sabiedrība. 20. gadsimta sākumā ēkai tika dots nosaukums - „Büngnerhof“.
Ēkai bija bagātīgs jūgendstila ornamentālais dekors, piemēram, metālkalumi, gleznojumi, skulpturāli ciļņi, kokgriezumi, vitrāžas, kas manāmi it īpaši ieejas durvju, vestibila un kāpņu telpas noformējumā.
Ēkai bija relatīvi nelieli logi, kuri augšpusē sadalīti sīkrūtīs. Virs logiem atradās balkoni, erkeri un dekoratīvie zelmiņi, kas ēkai piešķir izteiksmīgu celtnes apjoma arhitektūru un siluetu.
Rīgā esot vēl dažas ēkas, kurām ir stipri saskatāma līdzība ar šo Brīvības ielas ēku, tomēr neviena no tām neesot celta pēc šīs ēkas prototipa.
Šī bija viena no pirmajām ēkām Rīgā, kurai bija centrālapkure, siltais ūdens, elektrība un lifts. Ēkas katrā stāvā atradās vairāki lieli (6 - 8 istabu) dzīvokļi. Visas telpas un labierīcības bija dabiski izgaismotas un labi vēdināmas. Logu ailes fasādēs nodrošināja ne tikai pietiekamu apgaismojumu, bet arī racionālu mēbeļu izvietojumu iekštelpās.
