Būvniecības informācijas modelēšana - BIM
Būvniecības nozarei Latvijā ir būtiska loma tautsaimniecības izaugsmē. Tādēļ Latvijai kā atvērtai ekonomikai augstas starptautiskās konkurences apstākļos, ir svarīgi nepārtraukti paaugstināt būvniecības nozares uzņēmumu efektivitāti un konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, izmantojot digitalizācijas sniegtās iespējas.
Būvju informācijas modelēšana (BIM) ir integrēts būvju projektēšanas, būvniecības un apsaimniekošanas procesu, tehnoloģiju un noteikumu kopums, kas ļauj visām iesaistītajām pusēm kopīgi projektēt, būvēt un apsaimniekot būvi digitālā vidē.
BIM ieviešana Latvijā ir būtiska, lai celtu būvniecības nozares uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajā mērogā, kā arī lai celtu būvniecības kvalitāti, saīsinātu būvniecības īstenošanas laiku un samazinātu būvju dzīves cikla izmaksas. BIM sastāv no moderniem un caurspīdīgiem būvniecības procesiem, kas vērsti uz kvalitāti un efektīvāku publiskā finansējuma izlietojumu būvniecības iepirkumos.
BIM sniedz iespēju jebkuru būvi no sākuma uzbūvēt digitāli, izstrādājot 3D būves modeli, līdz ar to visas iesaistītās puses, tajā skaitā pasūtītājs, projektētājs un būvkomersants, jau no paša sākuma var redzēt kādu rezultātu sagaida. Vienlaikus tas ļauj jau pirms būvniecības uzsākšanas izlabot iespējamās kļūdas projektā un novērst citus riskus, kas var radīt papildu darbu apjomu, sadārdzinot un paildzinot būvniecību.
Ar BIM palīdzību iespējams arī precīzāk aprēķināt nepieciešamo būvmateriālu apjomu, kā rezultātā ievērojami var samazināt kopējās būvmateriālu izmaksas un būvniecības laikā radušos atkritumu daudzumu, kas padara BIM par vienu no efektīvākajiem rīkiem videi draudzīgas un ilgtspējīgas būvniecības attīstībai.
BIM modeļus var izmantot visā būves dzīves ciklā, tajā skaitā arī būvju apsaimniekošanā un uzturēšanā, jo BIM modelī esošā informācija atvieglo šo darbību plānošanu un veikšanu ievērojami samazinot to izmaksas.
Sperot nākamo soli būvniecības nozares digitalizācijā, Ekonomikas ministrija, sadarbībā ar citām valsts iestādēm un kapitālsabiedrībām, būvniecības nozares, izglītības iestāžu un būvniecības pasūtītāju pārstāvjiem kopīgi izstrādāja Ceļa karte] BIM ieviešanai Latvijā. Ceļa karte ir izstrādāta, lai veicināt vienotu izpratni par sasniedzamajiem mērķiem un nepieciešamajiem uzdevumiem BIM ieviešanai.
BIM Ceļa kartē noteikti galvenie rīcības virzieni, kas nepieciešami sekmīgai tā ieviešanai būvniecības nozarē – standartu, vadlīniju un normatīvo prasību izstrāde, gan jauno, gan esošo būvspeciālistu kompetenču paaugstināšana darbā ar digitāliem rīkiem, un piemēru un labās prakses apzināšana un demonstrēšana.
Atbalstu BIM Ceļa kartē iekļautajiem pasākumiem ir paudušas būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas, izglītības un valsts iestādes.
BIM Ceļa kartes parakstītāji
- Ralfs Nemiro, ekonomikas ministrs;
- Juris Pūce,vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs;
- Ilga Šuplinska, izglītības un zinātnes ministre;
- Tālis Linkaits, satiksmes ministrs;
- Svetlana Mjakuškina, Būvniecības valsts kontroles biroja direktore;
- Andris Vārna, Valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs;
- Dace Gaile, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja;
- Anna Upena, biedrības „Latvijas būvuzņēmēju partnerība” vadītājas vietniece;
- Raimonds Eizenšmits, biedrības „Latvijas būvinženieru savienība” valdes priekšsēdētāja vietnieks;
- Gints Kaminskis, biedrības „Latvijas pašvaldību savienība” priekšsēdis;
- Leonīds Jēkabsons, Latvijas būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors;
- Jānis Rāzna, Transportbūvju inženieru asociācijas valdes priekšsēdētājs;
- Normunds Tirāns, Latvijas būvkonstrukciju projektētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs;
- Dainis Ģēģers, biedrības „Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība” valdes loceklis;
- Ingars Pilmanis, valsts SIA „Latvijas standarts” valdes loceklis;
- Mārtiņš Vanags, Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs;
- Aigars Laizāns, Latvijas lauksaimniecības universitātes studiju prorektors;
- Normunds Grīnbergs, biedrības „Latvijas būvnieku asociācija” prezidents;
- Uldis Sukovskis, Rīgas tehniskās universitātes studiju prorektors;
- Jānis Berķis, Būvniecības industrijas digitalizācijas asociācijas valdes priekšsēdētājs;
- Dēvijs Šīraks, Latvijas būvju informācijas modelēšanas biedrības valdes priekšsēdētājs;
- Juris Poga, Latvijas arhitektu savienības prezidents.