Publicēts: 14.07.2023.
Atjaunināts: 02.04.2024.

Ekonomikas ministrijas kompetencē esošie ES tiesību aktu priekšlikumi, par kuriem var sniegt viedokli:

  • 2023. gada 1. februārī Eiropas Komisija nāca klajā ar Zaļā kursa industriālo plānu, kura mērķis ir uzlabot Eiropas klimatneitrālās industrijas konkurētspēju un atbalstīt ātru pāreju uz klimatneitralitāti. 2023. gada 16. martā kā daļu no jaunajām iniciatīvām šī plāna ietvaros tika publicēts:
    • Neto nulles emisiju industrijas akts, kura mērķis ir veicināt tīru tehnoloģiju ražošanu ES un nodrošināt, ka ES ir pienācīgi aprīkota pārejai uz tīru enerģiju. Tas stiprinās neto nulles emisiju tehnoloģiju ražošanas noturību un konkurētspēju ES un padarīs ES kopējo energosistēmu drošāku un ilgtspējīgāku. 2023. gada 7. decembrī ES Padome apstiprināja vispārējo pieeju trīspusējām sarunām ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu. 2024. gada 6. februārī trīspusējās sarunās ir panākta pagaidu politiskā vienošanās par priekšlikuma gala tekstu.
    • Kritiski izejvielu akts, kurš paredz nodrošināt ES piekļuvi drošām, daudzveidīgām, cenas ziņā pieejamām un ilgtspējīgām kritiski svarīgo izejvielu piegādēm, kā arī uzlabos ES spēju pārraudzīt un mazināt pārrāvumu riskus un vairos aprites ekonomiku un ilgtspēju. 2023. gada 30. jūnijā ES Padome apstiprināja mandātu trīspusējām sarunām ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu. 2023. gada 13. novembrī ir panākta pagaidu politiskā vienošanās par priekšlikuma gala tekstu.
  • 2022. gada 30. martā tika publicēts Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulas priekšlikums. Priekšlikums paredz uzlabot produktu ilgtspējību, nodrošināt piekļuvi informācijai par produktu ilgtspēju un stimulēt ilgtspējīgāku produktu nokļūšanu tirgū. 2023. gada 22. maijā ES Padome apstiprināja vispārējo pieeju trīspusējām sarunām ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu. 2023. gada 4. decembrī trīspusējās sarunās ir panākta pagaidu politiskā vienošanās par priekšlikuma gala tekstu.
  • 2022. gada 19. septembrī tika publicēts Vienotā tirgus ārkārtas instrumenta (Single Market Emergency Instrument) priekšlikums. Tas aptver arī Omnibusa direktīvu un Omnibusa regulu, kas paredz veikt izmaiņas nozaru produktu regulējumā attiecībā uz atbilstības novērtēšanu, standartu izstrādi un tirgus uzraudzību, kurus varētu skart ārkārtas krīzes pasākumi. 2023. gada 7. jūnijā un 11. oktobrī tika apstiprināti mandāti trīspusējām sarunām ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu. 2024. gada 1. februārī trīspusējās sarunās starp ES Padomi, Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu ir panākta pagaidu vienošanās par priekšlikumu gala tekstiem. Sarunu rezultātā priekšlikuma nosaukums ir mainīts uz Internal Market Emergency and Resilience Act (IMERA).
  • 2022. gada 14. septembrī tika publicēts Regulas priekšlikums par tādu produktu aizliegšanu, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu. 2024. gada 4. martā ir panākta pagaidu vienošanās ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu par priekšlikuma gala tekstu.

  • 2024. gada 24. janvārī tika publicēts priekšlikums Regulai par ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanu ES. Tas paredz atcelt 2019. gada Regulu (ES) Nr.2019/452 un pārskatīt mehānismus ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai ES. Dotajā brīdī priekšlikums tiek skatīts ES Padomes darba grupā. 

  • 2022.gada 28.septembrī tika publicēts Produktatbildības direktīvas priekšlikums. Tas aizstās pašlaik spēkā esošo Direktīvu 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem un nodrošinās, ka noteikumi par atbildību atspoguļo digitālā laikmeta un aprites ekonomikas produktu būtību un radīto risku. Ar priekšlikumu cietušajām personām ir plānots atvieglot pierādīšanas pienākumu sarežģītās lietās un mazināt ierobežojumus prasību celšanai, vienlaikus panākot taisnīgu līdzsvaru starp ražotāju, cietušo personu un patērētāju vispārējām leģitīmām interesēm. 2023. gada 14. jūnijā ES Padome apstiprināja mandātu trīspusējo sarunu sākšanai ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu. 2023. gada 14. decembrī trīspusējās sarunās ir panākta pagaidu politiskā vienošanās.
  • 2023.gada 22.martā tika publicēts Produktu remontējamības direktīvas priekšlikums, kura mērķis ir palielināt patērētāju iegādātu defektīvu preču remonta iespējas gan juridiskās garantijas laikā, gan pēc tās. Priekšlikums paredz nodrošināt, ka patērētājiem ir iespējas vienkāršāk un lētāk salabot remontējamas preces arī pēc garantijas termiņa beigām vai kad prece vairs nedarbojas nolietojuma dēļ, nevis izvēlēties to nomainīt pret jaunu. 2024. gada 1. februārī trīspusējās sarunās starp ES Padomi, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju ir panākta pagaidu politiskā vienošanās.
  • 2023.gada aprīlī tika publicēts "Zaļuma" norāžu direktīvas priekšlikums, kas paredz konkrētākus noteikumus un papildina 2022. gadā ierosinātās izmaiņas Negodīgas komercprakses direktīvā. Minētais priekšlikums paredz, ka uzņēmumiem, kuri saviem ražojumiem vai pakalpojumiem izmanto “zaļuma norādi”, būs jāievēro minimālās normas attiecībā uz to, kā tie šādas norādes pamato un sniedz. Dotajā brīdī priekšlikums tiek skatīts ES Padomes darba grupās.
  • 2023.gada 28.jūlijā tika publicēts Regulas priekšlikums par rotaļlietu drošumu un ar ko atceļ Direktīvu 2009/48/EK. Priekšlikums paredz rotaļlietu drošuma prasību paplašināšanu, nosakot, ka vielas, kas tiek iekļautas viskaitīgāko vielu klasifikācijā, tiktu automātiski aizliegtas iekļaušanai rotaļlietās bez nepieciešamības izvērtēt konkrētos riskus, ko tās varētu radīt bērniem. Tāpat, vērtējot rotaļlietu drošumu, būtu jāņem vērā iespējamie riski bērnu garīgajai veselībai un kognitīvai attīstībai. Dotajā brīdī priekšlikums tiek skatīts ES Padomes darba grupā.
  • 2023.gada 17.oktobrī tika publicēts Direktīvas priekšlikums par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu (ADR) un Regulas priekšlikums, attiecībā uz Eiropas Strīdu izšķiršanas tiešsaistē (SIT) platformas darbības pārtraukšanu (ODR). Dotajā brīdī priekšlikumi tiek skatīti ES Padomes darba grupā.
  • Balstoties uz Eiropas zaļā kursa klimata mērķi līdz 2050.gadam panākt ES ēku fonda dekarbonizēšanu, 2022. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu Direktīvai par ēku energosniegumu. Galvenie direktīvas pārskatīšanas mērķi ir panākt, lai līdz 2030. gadam jaunās ēkas būtu bezemisiju ēkas un, lai līdz 2050. gadam visas esošās ēkas tiktu pārveidotas par bezemisiju ēkām. 2022. gada 19. decembrī ES Padome apstiprināja vispārējo nostāju. 2023. gada 7. decembrī trīspusējās sarunās ir panākta pagaidu politiskā vienošanās.
  • 2022. gada 30. martā tika publicēts Būvizstrādājumu regulas priekšlikums. Tā mērķis ir izveidot labi funkcionējošu būvizstrādājumu vienoto tirgu, veicinot arī zaļās un digitālās pārkārtošanās mērķu sasniegšanu. 2023. gada 30. jūnijā ES Padome apstiprināja vispārējo nostāju. 2023. gada 14. decembrī trīspusējās sarunās ir panākta pagaidu politiskā vienošanās.
  • 2023.gada 2.martā ES Padome apstiprināja vispārējo nostāju par Īstermiņa īres regulas priekšlikumu trīspusējo sarunu sākšanai ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu. Priekšlikums paredz, ka dalībvalstīm, kas no platformām pieprasa datus, būs jāizveido valsts "vienotais digitālās ievades punkts" datu pārsūtīšanai starp tiešsaistes īstermiņa īres platformām un publiskajām iestādēm. 2023. gada oktobrī tika uzsāktas trīspusējās sarunas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu.
  • 2023.gada 29.novembrī tika publicēts Direktīvas priekšlikums, lai uzlabotu ceļotāju aizsardzības efektivitāti. Dotajā brīdī priekšlikums tiek izskatīts ES Padomes darba grupā.