Pašlaik, gan Eiropas Savienībā, gan pasaulē notiek strauja kosmosa ekonomikas attīstība, kas rada jaunas iespējas inovatīvu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju attīstībai – ne tikai izmantošanai kosmosa misijās, bet arī pielietojumam uz Zemes.
Tādas inovācijas risina aktuālus izaicinājumus, veicina pētniecības un zinātņietilpīgas uzņēmējdarbības izaugsmi, kā arī rada pieprasījumu pēc jaunām profesijām un augsti kvalificētiem speciālistiem.
Mūsdienās galvenais globālās nozares virzītājspēks ir privātā kosmosa nozare – tā saucamais NewSpace. Eiropā tās attīstību sekmē arī Eiropas Savienības Kosmosa programma, Eiropas Kosmosa aģentūra, citas starptautiskas organizācijas, kā arī Eiropas valstu stratēģijas un iniciatīvas kosmosa jomā.
Kosmosa nozare Latvijā
Latvijas kosmosa nozarei ir starptautiski zināmi panākumi un pieprasītas kompetences, kas balstās uz nozīmīga vēsturiskā mantojuma un konkurētspējīgām, mūsdienīgām tehnoloģiskām inovācijām.
Latvijā ir ap 50 uzņēmumu un organizāciju, kas ir aktīvas kosmosa nozarē. To kapacitātes apkopo šādi:
- INFRASTRUKTŪRA, piemēram teleskopi, kas ir starptautisko tīklu neatņemamā daļa, kosmosa vides testēšanas simulācija un tīras telpas;
- TEHNOLOĢIJAS, tostarp elektronika, viedie materiāli un izolācijas materiāli, viedā inženierija, enerģētika, fotonika, precīzijas instrumenti;
- DATI, it īpaši Zemes novērošanas datu lietojumi mežu, lauku, jūras un pilsētu monitoringam vai kosmosa izpētes dati;
- ZINĀTNE, kas ietilpst izglītību, pētniecību, instrumentu un iekārtas pētījumiem.
Visi Latvijas kosmosa nozares uzņēmumi vienlaikus darbojas “Zemes” nozarēs. Attiecīgi, visi zinātņietilpīgie uzņēmumi, kas pārstāv Latvijas viedās specializācijas stratēģijas jomas (RIS3), ir esošie un potenciālie kosmosa industrijas dalībnieki.
Latvijas dalības Eiropas Kosmosa aģentūrā
Latvija sadarbojas ar Eiropas Kosmosa aģentūru kopš 2015. gada, sekmīgi īstenoti aptuveni 100 projekti.
Uzņēmēju un zinātnieku vairāku gadu sekmīga darba rezultātā, Latvija 2020. gada 27. jūlijā kļuva par Eiropas Kosmosa aģentūras asociēto dalībvalsti.
Šis jaunais statuss nozīmēja tiešu pieeju liela mēroga starptautiskajām misijām un aktivitātēm, lai stiprinātu valsts konkurētspēju, eksportu, zinātņietilpīgas inovācijas un STEM cilvēkkapitālu. Rezultātā, rekordīsā laikā tika radīti vairāki veiksmes stāsti, kas iezīmēs Latvijas vārdu globālajās kosmosa misijās. Piemēram, Latvijas uzņēmums Allatherm sniegs tehnoloģisku ieguldījumu topošā starptautiskajā kosmosa stacijā Lunar Gateway, turpretim uzņēmums Eventech piedalīsies misijā Hēra, aizsargājot Zemi no asteorīdiem. Tas ir starptautiski atzīts sasniegums, ņemot vērā faktu, ka Latvija ir salīdzinoši “jauna” kosmosa valsts.
Latvijas Kosmosa stratēģija 2021.-2027. gadam
Latvijas kosmosa aktivitātes un to prioritārie attīstības virzieni ir apkopoti un strukturēti Latvijas kosmosa stratēģijā 2021.–2027.gadam, kas ticis izstrādāts sadarbojoties Ekonomikas ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai.
Stratēģijai ir četri pamatmērķi:
- ieguldījumi zinātniskā un inženiertehniskā pētniecībā;
- iekļaušanās globālajās kosmosa industrijas piegādes ķēdēs un starptautiskā sadarbība;
- publiskā/privātā sektora vajadzību risināšana ar zemes novērošanas datiem;
- augstākās izglītības un prasmju pilnveidošana nozares vajadzībām.
2023. gadā stratēģijas mērķi tika pārskatīti un paaugstināti, ņemot vērā nozares straujo attīstību.
Kosmosa nozares ieguldījums tautsaimniecības attīstībā
Kosmosa nozare gūst arvien lielāku uzmanību dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, apvienojot visu zinātņietilpīgo tautsaimniecību, tā:
- paver dalības iespējas gandrīz visām nozarēm, kas strādā ar tehnoloģijām vai digitalizāciju;
- sniedz ieguldījumu visās nozarēs uz “Zemes”;
- popularizē STEM karjeru.
Kosmosa tehnoloģijas iedala augšupējā (upstream), lejupejā (downstream) un zemes (ground) segmentos. Katram no segmentiem ir sava loma tautsaimniecībā.
Augšupējais sektors ietver kosmosa tehnoloģijas, kas ir radītas palaišanai kosmosā. Tādas tehnoloģijas arī tiek pārnestas citās nozarēs. Piemēram, jaudīgi, energoefektīvi un izturīgi risinājumi, kas iespējo kosmosa kuģus ilglaicīgi un var uzticami darboties “agresīvos” kosmosa apstākļos, tiek izmantoti medicīnā, lauksaimniecībā, kuģniecībā, enerģētikā, drošībā un citās jomās.
Lejupejošais sektors attiecās uz Zemes novērošanas, navigācijas un telekomunikācijas satelītdatu izmantošanu digitalizācijas risinājumiem uz Zemes. Telekomunikācijas iespējo sakarus, informācijas apmaiņu, televīziju un internetu, kas ir mūsu ikdienas neatņemama sastāvdaļa. Satelītnavigācijas dati palīdz noteikt precīzu lokāciju un sekmē mūsu drošību attālināti. Savukārt, Zemes novērošana palīdz efektīvi sekot līdzi zemes, gaisa un ūdens pārmaiņām un sniedz informāciju, kas nav redzama ar neapbruņotu aci, pateicoties speciālām kamerām un sensoriem uz satelītiem.
Dažādu veidu satelītdati ir savstarpēji papildinošas digitalizācijas rīki un ir savienojami ar citām digitālām tehnoloģijām, piemēram: lietu internets (Internet of Things, IoT), lielo datu (Big Data) analītika, mobilo elektronisko sakari, mākslīgais intelekts (Artificial Intelligence), augstas veiktspējas skaitļošana (High Performance Computing, HPC), digitālie dvīņi (Digital Twins) u.c.
Eiropas Savienības Zemes novērošanas programma Copernicus un satelītnavigācijas programma Galileo nodrošina brīvu pieeju satelītdatiem. No kosmosa avotiem iegūtos datus aktīvi izmanto ne tikai profesionāļi, bet arī plaša sabiedrība bez šauras specializācijas vai izglītības kosmosa jomā, kā arī arvien biežāk – uzņēmējdarbībā.
Informāciju no satelītiem var lietot informācijas analīzei, monitoringam un informatīvajam atbalstam lēmumu pieņemšanā, sekojošās jomās:
- gaisa kvalitāte un atmosfēras ķīmiskais sastāvs;
- mežu un jūru veselība vai ledus un tuksnešu stāvoklis;
- enerģētika un klimata pārmaiņas;
- kultūras mantojuma atklāšana un aizsardzība;
- viedā lauksaimniecība, zemkopības un lopkopības aktivitātes;
- Zemes svārstību un tās bīstamības noteikšana;
- ārkārtas situāciju reaģēšanas plānošana ārkārtas un avārijas dienestu ātrai darbībai;
- ceļu, jūras un gaisa transports;
- viedās loģistikas un viedo pilsētu risinājumi, infrastruktūras attīstības plānošana;
- drošība un aizsardzība, un citi.
Zemes segments ir kosmosa infrastruktūra, piemēram, teleskopi. Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs ir teleskopu komplekss ar lielāko radioteleskopu ziemeļos. Latvijā ir pieejama arī cita vērtīga infrastruktūra, kas tiek izmantota kosmosa izpētei un komunikācijai ar kosmosa kuģiem, sadarbībā ar kosmosa nozares organizācijām Eiropas Savienībā un ārpus tās, gan zinātnes, gan komercializācijas nolūkos.