OECD prognozē Latvijai straujāko IKP izaugsmi Baltijas valstu vidū

28-11-2017

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 2017. gada 28. novembrī publicēja jaunāko globālās ekonomikas apskatu “OECD Economic Outlook 2017”.

 

Saskaņā ar OECD prognozēm Latvijā tiek plānota straujākā IKP izaugsme Baltijas valstu vidū 2017.-2019.gados, attiecīgi 5,2% 2017.gadā, 4,2% 2018.gadā un 3,7% 2019.gadā. Salīdzinājumam, Igaunijā – 4,4% 2017.gadā, 3,3% 2018.gadā un 3,0% 2019.gadā, bet Lietuvā – 3,6% 2017.gadā, 3,0% 2018.gadā un 2,8% 2019.gadā.

 

Papildus Latvija OECD ziņojumā ir atzīmēta kā viena no valstīm līdztekus Francijai un Grieķijai, kurās tiek aktīvi īstenotas strukturālās reformas iekļaujošai izaugsmei gan attiecībā uz konkurences un tirdzniecības jomu, gan darba tirgus un sociālās aizsardzības politiku jomā, gan arī cilvēkresursu attīstībai izglītības jomā.

 

Kopumā globālā mērogā ekonomikas izaugsme vidējā termiņā ir pozitīva, laikā no 2017.-2019.gadam nevienā no valstīm netiek plānot recesija. Globālā ekonomika 2017.gadā augs par 3,6%, 2018.gadā – par 3,7% un 2019. gadā – par 3,6%.

 

Vienlaikus lielākās bažas rada ilgtermiņa izaugsme, kas pamatojas ar produktivitātes izaugsmes palēlināšanos dinamikā un darba algu līmeņa samazināšanās, t.i., faktiskā tautsaimniecības izaugsme nerezultējas sagaidāmajos ieguvumos. OECD atzīst, ka, lai arī globālajā mērogā ekonomika aug, tomēr tas notiek nepietiekoši strauji, un tuvākajos 2 gados izaugsmes prognozes ir piesardzīgākas, salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm.

 

OECD Ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurria) uzsvēra, ka globālajai izaugsmei ir jākļūst vairāk iekļaujošai un ilgtspējīgai (inclusive and sustainable), ņemot vērā klimata pārmaiņu izaicinājumus. OECD aicina neapstāties strukturālo reformu īstenošanā. Strukturālās reformas aicina fokusēt uz produktivitātes izaugsmes nodrošināšanu un darba algu pieaugumu, kā arī piemērot integrētu pieeju, lai nodrošinātu līdzsvaru starp izaugsmi un riskiem finanšu sektorā. Kā jaunākā tendence tika atzīmēta situācija, kad daudzās attīstītajās pasaules valstīs pieaug mājsaimniecību parādu līmenis, kam par iemeslu ir zemas procentu likmes, un kas rada riskus tālākajai tautsaimniecības izaugsmei.

 

Kā galvenie globālā mēroga izaicinājumi tika norādīti:

  • Situācija ar piezemētajām darba algām, kas sasaucas ar aicinājumu par iekļaujošu izaugsmi. Ņemot vērā, ka daudzās valstīs darba tirgus ir piesātināts, bezdarbs ir tuvu tā dabiskajam līmenim, šis fakts ir pretrunā ekonomikas teorijai, ka darba algām šādā situācijā būtu jāpieaug;
  • Produktivitātes izaugsmes palēnināšanās, kas nav izskaidrojama, it īpaši ņemot vērā digitalizācijas sniegtās iespējas. Šajā sakarā svarīgi ir jautājumi par prasmju attīstību un privātā sektora investīcijām jaunākajās tehnoloģijās, kas pašreiz ir nepietiekošas;
  • Klimata pārmaiņas.

 

Detalizētāk ar OECD jaunāko globālās ekonomikas apskatu OECD Economic Outlook 2017 un citiem materiāliem var iepazīties OECD tīmekļa vietnē.

 

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļa

prese@em.gov.lv

Lapas informācija atjaunota:    29-11-2017