“Ekonomikas ministrija drīz sasniegs OIK sistēmas ierobežošanas iespēju griestus. OIK saistības ir daļēji atpirktas, ir novērsta pārsubsidācija, kā arī tūlīt tiks ieviests precīzs uzraudzības un pārkāpumu novēršanas mehānisms nākotnei. Tomēr vēl arvien zaļās enerģijas un koģenerācijas atbalstā izmaksātās summas ir ievērojamas – 2017.gadā tie ir 289,2 miljoni eiro. Ir nepārprotami skaidrs, ka pašreizējais OIK finansēšanas modelis ir morāli bankrotējis un sabiedrība to nav gatava akceptēt. Esmu jau izteicis aicinājumu veidot augsta līmeņa ekspertu grupu, kuras uzdevums būtu meklēt risinājumus, kā atteikties no vēsturiskās, neefektīvās OIK sistēmas un izveidot tādu, kas atbilst sabiedrības nākotnes interesēm,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē publicēta informācija par elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OI) ietvaros komersantiem izmaksātajām summām 2017. gadā. Publicētā informācija ietver visu komersantu nosaukumus, kuri iepriekšējā gadā pārdevuši elektroenerģiju OI ietvaros vai saņēmuši garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, elektrostaciju atrašanās vietas, uzstādītās jaudas, kā arī saņemtā atbalsta apmēru.
Kopējā summa, kas 2017. gadā samaksāta elektroenerģijas ražotājiem par OI ietvaros no 403 elektrostacijām iepirkto elektroenerģiju pēc subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) ieturēšanas, ir 193,6 milj. EUR, t.sk.:
51,2 milj. EUR izmaksāti 94 dabasgāzes koģenerācijas elektrostacijām ar jaudu līdz 4 MW; 62 milj. EUR izmaksāti 57 biogāzes elektrostacijām; 52,4 milj. EUR izmaksāti 55 biomasas elektrostacijām; 13 milj. EUR izmaksāti 53 vēja elektrostacijām; 15 milj. EUR izmaksāti 144 hidroelektrostacijām ar jaudu līdz 5 MW.
Tāpat 5 koģenerācijas stacijām 2017. gadā izmaksāta garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto jaudu pēc SEN ieturēšanas 95,6 milj. EUR apmērā, t.sk.:
90,7 milj. EUR izmaksāti 4 dabasgāzes koģenerācijas elektrostacijām; 4,9 milj. EUR izmaksāti 1 biomasas koģenerācijas stacijai.
“Šie OIK miljoni kā iedzīvotāju un uzņēmēju maksājums ir jālikvidē, vienlaikus rodot mehānismu, kādā veidā valstī turpināt attīstīt zaļās enerģijas un atjaunojamo energoresursu ražošanu. Arī Eiropas Savienības enerģētikas politikas veidotāji aizvien skaļāk runā par atteikšanos no pārrobežu aizliegumiem, daudziem un atšķirīgiem atbalsta mehānismiem un tirgu kropļojošām subsīdijām. Zaļās enerģijas ieviešanai ir jāmeklē inovatīvi, efektīvi un tālredzīgi risinājumi, iespējams, uz tirgus principiem balstīti, nevis finansēti no valsts subsīdijām un iedzīvotāju maksājumiem,” uzsver ministrs.
Detalizēta informācija par komersantiem, kuriem ir piešķirtas tiesības pārdot elektroenerģiju OI ietvaros vai saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu un informācija par komersantiem izmaksātajām summām publicēta Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē sadaļā “Informācija par izdotajiem lēmumiem par elektroenerģijas obligāto iepirkumu”.
Vienlaikus atgādinām, lai nepieļautu OIK un līdz ar to arī elektroenerģijas cenas strauju kāpumu, Ekonomikas ministrija veikusi virkni darbības, kas jau no šā gada nodrošinājis OIK sloga samazināšanos gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām:
no 2012. gada netiek piešķirtas jaunas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros; līdz 2017.gadam OIK fiksēts 26,79 EUR/MWh apmērā, kas iekļauts arī vairāku pēdējo gadu valdību deklarācijās, bet no 2018.gada jau paredzēta OIK vidējā līmeņa samazināšanās līdz 25,79 EUR/MWh; radīts atbalsta mehānisms energoietilpīgiem apstrādes uzņēmumiem; novērsta elektrostaciju pārkompensācija, nosakot maksimāli pieļaujamo peļņas normu 9% apmērā; par 75% samazināts atbalsts AS “Latvenergo” TEC stacijām; EM īsteno sistemātisku AER elektrostaciju kontroli, kā rezultātā pēdējos mēnešos 21 elektrostacijai atceltas atļaujas pārdot elektroenerģiju OI ietvaros, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālrunis 67013193
E-pasts: prese@em.gov.lv
Web: www.em.gov.lv
Seko mums Twitter: @EM_gov_lv
Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija
Facebook: http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem