2021.gads mums visiem bija lielu izaicinājumu gads – Covid-19 pandēmija turpināja ietekmēt sociālekonomisko situāciju gan pasaulē, gan arī Latvijā un gada otrajā pusē enerģijas cenu pieaugums ir radījis papildu spriedzi gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām.
Lai arī situācija vēl aizvien ir sarežģīta, aktuālie statistikas dati liecina, ka 2021.gada 3.ceturkšņa beigās IKP par 1,7% pārsniedza pirmskovida līmeni un kopumā prognozējam, ka 2021.gadā ekonomikas izaugsme būs 5%. Ekonomikas atkopšanos pamatā nodrošina eksporta kāpums. 2021.gada trīs ceturkšņos preču un pakalpojumu eksporta apjomi bija par 6,4% lielāki nekā pirms gada. Apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi šajā pašā laikā pieauga par 8,4%. 2021.gadā ir audzis arī investīciju apjoms, īpaši mašīnās un iekārtās un intelektuālā īpašuma produktos. Šos izaugsmes rādītājus esam sasnieguši pateicoties uzņēmēju panākumiem rūpniecībā un preču eksporta veiksmīgai darbībai, ko sekmēja arī Ekonomikas ministrijas īstenotās atbalsta iniciatīvas.
“Atskatoties uz gadu, jāatzīst, ka paveikts ir daudz, esam gan operatīvi reaģējuši uz vīrusa izraisītajiem satricinājumiem, gan arī piedāvājuši risinājumus un pasākumus, lai mazinātu pandēmijas negatīvo ietekmi uz turpmāko tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājību. Lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, izveidojām divus jaunus un uzņēmējiem nozīmīgus atbalsta instrumentus. Inovāciju fonds veicinās jaunu produktu radīšanu, savukārt uzņēmēju attīstībai un konkurētspējas veicināšanai būs pieejams aizdevums, kas ļaus Latvijā uz vietas daudz vairāk pārstrādāt vietējos resursus, lai ar lielāku pievieno vērtību produktus piedāvātu eksporta tirgiem. Panācām finansējumu reģionālo biznesa inkubatoru programmas turpināšanai, kā arī citu uzņēmējiem būtisku atbalsta programmu īstenošanai. Ieviesām jaunas mājokļu energoefektivitātes uzlabošanas un remonta programmas, iekustinājām gadu desmitiem sasāpējušo mājokļu jautājumu, lai jau nākamgad varētu reģionos uzsākt jaunu īres mājokļu celtniecību. Kā arī esam uzsākuši darbu pie Atveseļošanās fonda atbalsta programmu izstrādes, kas dos papildu stimulu mūsu uzņēmējiem atgūties pēc pandēmijas izraisītās krīzes,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Atskatoties uz šogad paveikto, vēlamies izcelt dažus, mūsuprāt, būtiskākos īstenotos pasākumus.
Sadarbībā ar Valsts Ieņēmumu dienestu, finanšu institūciju Altum un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru īstenojām un turpinām īstenot atbalsta programmas mūsu uzņēmējiem un iedzīvotājiem - gan Covid-19 krīzes skartajām nozarēm (darba algu subsīdija, apgrozāmo līdzekļu grants, atbalsts tirdzniecības centriem, sporta centriem, kultūras, atpūtas un izklaides vietām, aizdevumi un garantijas), gan uzņēmēju darba turpināšanai, īpaši eksportspējas saglabāšanai un pat paplašināšanai.
Ekonomiskās izaugsmes sekmēšanai 2022.gadā plānojam uzsākt Eiropas Atveseļošanās Fonda un ES struktūrfondu jaunā plānošanas perioda atbalsta programmas kopumā vairāk kā 1,6 miljardu EUR apmērā, kur uzņēmējiem būs pieejama virkne atbalsta programmu, gan ekonomikas transformācijas, produktivitātes un digitalizācijas, gan mājokļu pieejamības veicināšanai, nevienlīdzības mazināšanai, t.sk. īres un sociālo mājokļu pieejamībai, kā arī energoefektivitātei.
Vienlaikus uzņēmējdarbības sekmēšanai ir pagarināts Klasteru atbalsta programmas un Biznesa inkubatoru programmas īstenošanas termiņš, apstiprinātas Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021 – 2027, nosakot tautsaimniecības attīstības turpmākās prioritātes nākamajiem septiņiem gadiem. Tās mērķis paredz eksporta apjomu palielināt līdz 22 miljardiem eiro 2023.gadā un līdz 27 miljardiem eiro 2027.gadā.
Izveidots lielais investīciju fonds Latvijas tautsaimniecības re-industrializācijas procesa nodrošināšanai pēc Covid-19 krīzes, nodrošinot atbalstu investīcijām virs 10 milj. EUR aizdevumus ar kapitāla atlaidi uz labvēlīgiem nosacījumiem.
Inovācijas sekmēšanai 2021.gadā apstiprināta Inovāciju fonda – Nozaru pētījumu programmas iniciatīva ar mērķi paaugstināt budžeta finansējumu augstu sasniegumu zinātnes un pētniecības projektu īstenošanai. Tās ietvaros ik gadu tiks investēti 4 miljoni EUR 2022.-2024.gada periodā. Kā pirmos projektus plānots atbalstīt Latvijas Viedās specializācijas jomās - biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija, kā arī fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas.
Eksporta iespēju paplašināšanai ar plašu rezonansi un jauniem sadarbības līgumiem Latvijas uzņēmējiem uzsākta Latvijas dalība starptautiskajā izstādē “Expo Dubaija”, kurā Latvijas paviljonu jau pirmajos 2 mēnešos apmeklējuši vismaz 20 000 apmeklētāju un Latvijas uzņēmumi parakstījuši vismaz 10 sadarbības līgumus.
Kā nozīmīgākais 2021. gada veikums Latvijas investīciju vides uzlabošanā ir jāmin prioritāro investīciju “zaļā koridora” izveide, kas paredz, ka paātrinātā kārtībā tiek izskatīti investīciju projekti prioritārajās nozarēs, kuras aptver viedās specializācijas jomas, starptautiskos biznesa pakalpojumu centrus, kā arī būvniecību, transportu un loģistiku, ja šo ieceru īstenošana ir saistīta ar prioritārajām nozarēm. “Zaļā koridora” darbības pirmā pusgada laikā jau ir atbalstīti 8 projekti ar kopējo pienesumu 88 miljoni EUR un 619 radītām darba vietām.
Lai mazinātu elektroenerģijas cenu kāpuma ietekmi izstrādāta virkne atbalsta pasākumu - palielināts atbalsts aizsargātajiem lietotājiem un energointensīvajiem uzņēmumiem, kā arī rasts risinājums OIK straujākai samazināšanai un samazināta sadales tarifa piemērošana par 50% uz laiku līdz 2022. gada 1. aprīlim. Tāpat valdība apstiprināja pabalstu vakcinētiem senioriem 20 EUR/mēnesī, kā arī palielināja valsts līdzfinansējumu pašvaldības mājokļu pabalstam. Vienlaikus Ekonomikas ministrija valdībā turpinās diskusijas par citām atbalsta iespējām.
2021.gadā izstrādāta un apstiprinātā jaunā vienotā Latvijas valsts tēla koncepcija un tās ieviešanas stratēģija. Latvijas valsts tēls tiks balstīts uz Latvijas trīs vērtībām - gatavi izaicinājumiem, dažādu pasauļu savienotāji un radošu izmēģinājumu platforma, kas tiks īstenotas un pieradītas ar misiju pieejas starpniecību (“missionLatvia”). Kā pirmo plānots attīstīt pilotmisiju “Jūra 2030”, lai uzlabotu Baltijas jūras stāvokli, kas ir viena no piesārņotākajām un apdraudētākajām jūrām pasaulē. Šim nolūkam tiks koncentrēti finanšu resursi, investīcijas, talanti un plaša spektra inovācijas.
Mājokļu pieejamības sekmēšanai šogad uzsākta jaunā Altum Daudzdzīvokļu māju remonta aizdevumu programma 31 milj. EUR apmērā daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpu remontam un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai. Tāpat tika uzsākta jauna valsts atbalsta programma privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanai. Papildus tam, uzsākta atbalsta programmas izstrāde īres mājokļu būvniecībai reģionos, kuras ietvaros 2022. gadā tiks atbalstīta zemu izmaksu īres māju būvniecība, kas būs pieejamas mājsaimniecībām, kas nevar atļauties kvalitatīvu mājokli uz tirgus nosacījumiem.
2021.gada 1.maijā stājās spēkā jaunais “Dzīvojamo telpu īres likums”, kas nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāju un īrnieku interesēm. Tāpat 2021.gadā izstrādāts jauns regulējums ēku energoefektivitātes nozarē, mazinot birokrātiju un izmaksas pagaidu ēku energosertifikātu sagatavošanā, kā arī ieviešot jaunu ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmu.
Arī būvniecības jomā 2021. gads bija nozīmīgu lēmumu un uzlabojumu pilns. Ekonomikas ministrija un vairākas valsts pārvaldes iestādes, nevalstiskās organizācijas un valsts kapitālsabiedrības parakstīja Sadarbības memorandu par koka izmantošanas būvniecībā veicināšanu, vienojoties par kopīgu sadarbību koka būvmateriālu un būvizstrādājumu ar augstu pievienoto vērtību ražošanas un izmantošanas būvniecībā veicināšanu, sekmējot ilgtspējīgu būvniecību un Latvijas ekonomikas izaugsmi.
Stājās spēkā grozījumi Būvniecības likumā, kas daudz skaidrāk nosaka katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, konkretizē būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja kompetenci, kā arī uzlabo būvniecības procesa regulējumu, tai skaitā novēršot konstatētās neskaidrības Būvniecības likuma līdzšinējā piemērošanā. Papildus tam, radīts tiesiskais pamats “klusēšanas - piekrišanas” principa ieviešanai būvniecības procesā.
Lai veicinātu zemu izmaksu, tostarp ekspluatācijas izmaksu, ergonomisku, ērti lietojamu un energoefektīvu mājokļu pieejamību, izstrādāts būvniecības tipveida projekts daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai. Tipveida projekts paredzēts gan pašvaldībām, gan citiem nekustamā īpašuma attīstītājiem dzīvojamā fonda un dzīvokļu īres tirgus attīstībai. Tipveida projekta dokumentācija un BIM modeļi ir pieejami bez maksas Būvniecības informācijas sistēmā https://bis.gov.lv/noderigi/tipveida-projekts.
Jau 10. gadu Ekonomikas ministrija informatīvas kampaņas “Dzīvo siltāk” ietvaros norisinājās konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā”. Šo gadu laikā konkursā piedalījās 337 ēkas, no kurām visvairāk tieši atjaunotās daudzdzīvokļu ēkas - 277. Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi, tādējādi samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu atmosfērā un veicinot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, telpu mikroklimatu, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu, arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu. Kopumā Latvijā, piesaistot Eiropas Savienības finanšu līdzekļus, ir atjaunotas vismaz 1000 ēkas.
Papildu informācija par Ekonomikas ministrijas būtiskāko paveikto 2021. gadā.
Papildu informācija par Ekonomikas ministrijas būtiskākām plānotām aktivitātēm 2022. gadā.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa