Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, oktobrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 7,7%. Savukārt preču imports pieauga mērenāk – par 0,6%. Līdz ar to tirdzniecības deficīts bija mazāks nekā pirms gada.
Oktobrī, līdzīgi kā septembrī, pieauga lielākā daļa eksporta preču grupu vērtība. Apjomīgākie pieaugumi gada laikā bija vērojami eļļas augu sēklu, elektroierīču un iekārtu un graudaugu eksporta grupās. Tāpat ievērojami pieauga koksnes un tās izstrādājumu un lidaparātu un to daļu eksports. Savukārt gada griezumā samazinājās farmācijas produktu un dzērienu eksporta vērtība.
“Eksporta vērtība oktobrī būtiski palielinājās un sasniedza viena mēneša laikā vēsturiski augstāko līmeni, eksportēto preču vērtība pārsniegusi 1,3 miljardus eiro! Latvijas ražotāji to ir panākuši par spīti vīrusa izplatībai Latvijā un neraugoties uz stingrajiem koronavīrusa izplatības ierobežojumiem mūsu eksporta partnervalstīs. Tas vēlreiz apliecina mūsu eksportētāju augsto konkurētspēju, elastību un spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem. Vienlaikus apzināmies, ka ir nozares, kuru darbību daudz spēcīgāk ietekmē vīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie drošības pasākumi, tāpēc svarīgi turpināt atbalsta programmas, lai palīdzētu “pārziemot” šiem uzņēmumiem, lai noturētu viņu skatu uz perspektīvu nākamgad,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Oktobrī gada griezumā pieauga preču eksporta vērtība uz ES valstīm – par 6,5%. Eksports pieauga uz Nīderlandi (eļļas augu sēklas), Lietuvu (elektroierīces un iekārtas), Beļģiju un Dāniju (uz abām – eļļas augu sēklas). Savukārt eksports samazinājās uz Zviedriju (koksne un tās izstrādājumi un jaukti ķīmiskie produkti).
Mēreni eksports pieauga uz NVS valstīm – par 1,1%. Pieauga eksporta vērtība uz Ukrainu (lidaparāti un to daļas), bet samazinājās uz Krieviju (farmācijas produkti).
Oktobrī ievērojami pieauga eksports uz pārējām valstīm – par 16%. Strauji eksporta vērtība pieauga uz Alžīriju un Saūda Arābiju (uz abām – graudaugi), kā arī uz Apvienoto Karalisti (koksne un tās izstrādājumi), bet samazinājās uz Keniju (graudaugi).
Preču importa pieaugumu oktobrī gada griezumā būtiski ietekmēja elektroierīču un iekārtu un graudaugu eksporta vērtības palielinājums. Savukārt samazinājās minerālo produktu importa vērtība. Kopumā gada janvārī-oktobrī eksports bija par 0,3% mazāks nekā pirms gada, bet imports samazinājās par 7,1 procentu.
Turpmākā eksporta attīstība, tāpat kā kopējās ekonomikas perspektīvas ir neskaidras Covid-19 pandēmijas jaunā uzliesmojuma dēļ. Līdz ar to prognozējam, ka turpmākajos mēnešos eksporta apjomu izmaiņas būs cieši saistītas ar ārējo pieprasījumu, kas dažādu ierobežojošo pasākumu dēļ var sarukt.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītikas dienesta analītiķis