Stingrie pasākumi Covid-19 vīrusa ierobežošanai šogad negatīvi ietekmējuši praktiski visas tautsaimniecības nozares. Šobrīd pieejamie statistikas dati rāda, ka krīzes “dziļākā bedre” bija š.g. 2. ceturksnī, kad visbūtiskāko apjomu samazinājumu piedzīvoja komersanti izmitināšanas, ēdināšanas, mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs. Kritumu piedzīvoja arī transporta nozares uzņēmumi, apstrādes nozares, kā arī finanšu un apdrošināšanas, tirdzniecības, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, kā arī komercpakalpojumu nozarru uzņēmumi.
Pēdējo mēnešu tendences apstrādes rūpniecībā, jūnijā un jūlijā vērojamais mazumtirdzniecības kāpums, reģistrēto bezdarbnieku skaita samazinājums vasaras mēnešos un konfidences rādītāju uzlabošanās vairumā nozaru liecina, ka Covid-19 krīzes smagākie mēneši ir aiz muguras. “Izvērtējot šos datus, varam teikt – ekonomika sāk atgūties, izņemot atsevišķas nozares, kuru darbība joprojām ir stingri ierobežota, piemēram tūrisma un izklaides nozare. Taču, ņemot vērā saslimstības rādītāju kāpumu un valdības pieņemtos lēmumus, Latvija faktiski arvien vairāk tuvojas ārkārtējā stāvokļa laikā spēkā esošajiem ierobežojumiem, proti, ierobežojumu apjoms de facto ir pielīdzināms vispārējam starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegumam, kas bija spēkā ārkārtējās situācijas laikā. Nenoliedzot valdības primārās rūpes par iedzīvotāju veselību, uzskatu, ka vienlaikus mums jārod risinājums, lai neapstādinātu Latvijas ekonomiku otrreiz,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Ekonomikas ministrija kategoriski noraida Valsts kancelejas Starpinstitūciju koordinācijas grupas piedāvāto risinājumu atļaut Baltijas valstu robežšķērsošanu bez pašizolācijas tikai noteiktām grupām. “Uzskatām, ka šāda lēmuma pieņemšana būtiski mazinās Latvijas ekonomisko aktivitāti, primāri visasāk atkal ietekmējot tieši tūrisma nozares darbību. Faktiski varam teikt, ka Baltijas tūrisma tirgus tiek aizslēgts, ņemot vērā, ka vietējais tirgus un tuvākās kaimiņvalstis vēl bija pēdējā iespēja izdzīvot tūrisma komersantiem. Regulējums ir neskaidrs gan komersantiem, gan iedzīvotājiem un nebūs iespējams izsekot tā piemērošanai,” turpina ministrs.
Ņemot vērā ES sniegtās rekomendācijas dalībvalstīm, kā arī citu valstu piemēroto praksi, Ekonomikas ministrija aicina pārskatīt Latvijas noteikto kumulatīvo saslimstības rādītāju ierobežojumu piemērošanai, - piemērot ierobežojumus vismaz no rādītāja 25. Risinot īstermiņa krīzi, rosinām izvērtēt priekšlikumu noteikt paaugstinājumu 10% apmērā, t.i. ieviest ierobežojumus no 17,6.
Eiropas Savienība aicina dalībvalstis neierobežot personu, kas ceļo uz citu dalībvalsti vai no tās, brīvu pārvietošanos ar 14 dienu kumulatīvā COVID-19 gadījumu paziņošanas pakāpi, kas ir mazāka par 50 jauniem COVID-19 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, vai COVID-19 infekcijas testu pozitivitātes rādītāju, kas ir mazāks par 3%, ar noteikumu, ka attiecīgajai dalībvalstij ir iknedēļas testēšanas biežums, kas ir lielāks par 250 COVID-19 testiem attiecībā uz inficēšanos uz 100 000 iedzīvotāju.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālrunis: 67013193
E-pasts: prese@em.gov.lv