Ministru kabinets š.g. 11. februāra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātās Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, kas aptver visas tautsaimniecības nozares un nosaka ekonomikas izaugsmes mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem.
Eiropa patlaban piedzīvo nozīmīgu pārmaiņu laiku, ko būtiski ir ietekmējusi Covid-19 un tās radītās sekas. “Covid-19 izraisītā krīze ir nopietns pārbaudījums arī Latvijas sabiedrībai un valstij, taču tā vienlīdz mums ir arī iespēja mainīt paradumus un līdzšinējo rīcību. Kopējais industriālās politikas darbības mērķis ir piedāvāt skaidru redzējumu par publisko resursu pārdali par labu produktīvākai nākotnes nozaru, industriju un ideju izaugsmei. Produktivitātes stiprināšana paredzēta caur ieguldījumiem cilvēkresursos, klimatneitrālās tehnoloģijās un iekārtās, stiprinot uzņēmēju kapacitāti. Kā viens no būtiskākajiem atbalsta virzieniem ir digitālo tehnoloģiju (t.sk. robotizācijas un automatizācijas risinājumi) ieviešana un atbalsts jaunu eksportspējīgu produktu/pakalpojumu izstrādei, uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Lai sasniegtu šo ambiciozo eksporta mērķi, viennozīmīgi ir jākāpina ieguldījumu intensitāte jaunu produktu izstrādei, tāpēc viens no industriālās politikas stūrakmeņiem ir ieguldījumu apjoma strauja intensificēšana pētniecības un attīstības darbībām. Kā mērķis šiem pētniecības un attīstības pasākumiem tiek izvirzīts palielināt līdz 300 miljoniem EUR 2023. gadā un līdz 600 miljoniem EUR 2027. gadā.
Mums ir jāveic koncentrēts atbalsts inovācijas kultūras un radīšanas procesam. Jāizveido pasaules līmeņa zināšanu pārneses atbalsta instrumentāriju loks. Valdībai kopā ar komersantiem un sabiedrību ir jāveic mērķtiecīgi pasākumi digitālās transformācijas pasākumu ieviešanai, nodrošinot piekļuvi digitālajai infrastruktūrai, kas stiprinās digitālu risinājumu attīstību visās tautsaimniecības nozarēs. Īpaši svarīgi ir izveidot savstarpēji sinhronizētu atbalsta mehānismu klāstu visiem produktu radīšanas, izstrādes un komercializācijas dzīves cikliem, vienlaikus, precīzi realizējot pasākumus cilvēkresursu kvalitātes celšanai, secina ministrs.
Pašreizējo izaicinājumu apstākļos primāri ir nepieciešams stabilizēt Latvijas tautsaimniecību, vienlaikus saglabājot stratēģisku kursu, lai paātrinātu produktivitātē balstītu ekonomikas pārstrukturizēšanu. Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) koncepta ieviešana ir vērsta uz stimuliem, kas atbalsta augstākas pievienotās vērtības pakalpojumu un produktu veidošanas stimulēšanu, produktivitātes kāpināšanu, zināšanu pārnesi un efektīvākas resursu izmantošanas domāšanas ieviešanu visos uzņēmējdarbības ciklos. Tās priekšplānā izvirzītas šādas specializācijas jomas: zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija, fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, viedā enerģētika un mobilitāte, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
Analizējot Latvijas konkurētspēju, iezīmējas nepieciešamība pēc precīzi mērķētas un resursus koncentrējošas rīcības labklājības straujākai vairošanai. Ekonomikas izaugsmes turpmākais dzinējspēks būs produktivitātē balstīta konkurētspēja, attiecīgi produktivitātes paaugstināšanai ir nepieciešamas konkrētas savstarpēji nesaraujami saistītas rīcības, kas izvirzītas Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu priekšplānā:
- cilvēkkapitāla stiprināšana (prasmes, pārkvalifikācija, starpsektoru mobilitāte);
- inovācijas kapacitātes paaugstināšana (jauni produkti, tehnoloģijas, digitalizācijas transformācija);
- uzņēmējdarbības vides sakārtošana eksportspējas kāpināšanai (jauni eksporta tirgi, eksportspējas pieaugums, labākā vieta kur uzsākt un īstenot savas biznesa ieceri);
- infrastruktūras veidošana, publiskās infrastruktūras efektīvāka pārvaldīšana un stiprināšana (ekonomikas sildīšana);
- finanšu pieejamības nodrošināšana (publiskās/privātās investīcijas).
Pamatnostādnēs ietverti arī tūrisma nozares attīstības būtiskākie virzieni, Latvijas tūrisma nozares eksportspējas stiprināšanai, uzsverot, ka konkurētspējas un kvalitātes celšanai nepieciešams radīt jaunus tūrisma produktus ar augstu pievienoto vērtību, lai piesaistītu un popularizētu Latviju starptautiskā mērogā, vienlīdz atjaunojot arī esošos veselības tūrisma objektus kā kūrorta ārstniecības rehabilitācijas centrus reģionālā griezumā, tādējādi stimulējot reģionus ar kvalificētu medicīnas darba spēku un medicīnas tūrisma eksportu bez sezonālas ietekmes.
NIP pamatnostādņu īstenošanai un mērķu sasniegšanai plānots piesaistīt gan valsts budžeta līdzekļus, gan ES investīcijas - struktūrfondu, Atveseļošanās un noturības mehānisma un citu ārvalstu finanšu instrumentu investīcijas.
NIP pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas aptver visas tautsaimniecības nozares un nosaka ekonomikas izaugsmes veicināšanas mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Pamatnostādņu pirmajā sadaļā sniegta informācija par pamatnostādņu mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Otrajā sadaļā dots globālais situācijas raksturojums un aprakstīti ekonomikas makro līmeņa izaicinājumi. Trešajā sadaļā aprakstīta Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) koncepta ieviešana pētniecības un inovācijas stratēģijas tautsaimniecības transformācijai. Ceturtajā sadaļā noteikti politikas rīcības virzieni un uzdevumi. Savukārt piektajā sadaļā sniegta informācija par politikas mērķu sasaisti ar NAP, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un citiem Latvijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī ES politikas plānošanas dokumentiem.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa