Lai veicinātu publisko pasūtītāju aktīvāku iesaisti zaudējumu atgūšanā, kas tiem radušies organizētajos iepirkumos tirgus dalībnieku īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu dēļ, kā arī piedāvātu attiecīgus atbalsta instrumentus, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādāja un š.g. 9. janvārī iepazīstināja Ministru kabinetu ar informatīvo ziņojumu “Par īstenojamiem pasākumiem, lai veicinātu aktīvāku publisko pasūtītāju iesaisti zaudējumu atgūšanā, kas tiem radušies organizētajos iepirkumos tirgus dalībnieku īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu dēļ”.
Jau šobrīd normatīvos aktos noteikta publiskā pasūtītāja atbildība un pienākums būt aktīvam savu pienākumu un tiesību realizācijā attiecībā uz budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajam mērķim.
Taču praksē nereti konstatēts, ka publiskie pasūtītāji (valsts un pašvaldību iestādes, publisko personu kapitālsabiedrības) par konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu pret pārkāpējiem nevēršas, lai gan normatīvais regulējums šādas tiesības paredz jau vēsturiski.
Laika periodā no 2015. līdz 2020. gadam Konkurences padome (KP) ir atklājusi 13 iepirkumu karteļus un sodījusi 65 uzņēmumus, taču neviens publiskais pasūtītājs nav vērsies tiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu.
Pēdējos gadu laikā pēc šī informatīvā ziņojuma izstrādes uzsākšanas 2020. gadā un Ģenerālprokuratūras aktīvākas iesaistes ir palielinājusies publisko pasūtītāju aktivitāte zaudējumu piedziņā – KP vērsušies vairāki publiskie pasūtītāji pēc konsultācijām par zaudējumu aprēķinu metodiku, vairāki publiskie pasūtītāji prasību ir cēluši arī tiesā.
Gatavojot informatīvo ziņojumu, EM un KP eksperti apzināja un izvērtēja iespējamos risinājumus, kas būtu vērsti uz publisko pasūtītāju aktīvāku iesaisti zaudējumu atgūšanā, tostarp apzinot ne tikai iespējamos centralizācijas risinājumus, bet vienlaikus izvērtējot arī alternatīvus risinājumus, kas vērsti uz mērķa sasniegšanu.
Publisko pasūtītāju aktīvākai iesaistei zaudējumu atgūšanā EM primāri piedāvā nodrošināt Konkurences padomei lielāku iesaisti metodiskā atbalsta sniegšanā, t.i., sniedzot konsultācijas publiskajiem pasūtītājiem zaudējumu novērtēšanā un aprēķināšanas metodes izvēlē.
Priekšlikums paredz, ka KP sniegs konsultācijas publiskajiem pasūtītājiem zaudējumu novērtēšanas aprēķinos un aprēķināšanas metodes izvēlē, kā arī nodrošinās atbalsu radīto zaudējumu aprēķināšanā publiskajam pasūtītājam prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā, iepriekš minētās funkcijas nošķirot no administratīvā procesa ietvaros veiktās konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanas, lai novērstu interešu konflikta riskus.
Lai to nodrošinātu, EM sadarbībā ar KP š.g. 1. ceturksnī izstrādās grozījumus Konkurences likumā, nosakot KP jaunu funkciju - metodiskā atbalsta sniegšanu publiskajam pasūtītājam konkurences pārkāpumu rezultātā radīto zaudējumu apzināšanai, tai skaitā reglamentējot publiskā pasūtītāja un KP sadarbības kārtību, atbildību un pienākumus zaudējumu atgūšanas procesā.
Vienlaikus piedāvājam mazināt zaudējumu rašanās risku, paredzot pušu tiesības un pienākumus līgumtiesiskajās attiecībās, kā arī atvieglot zaudējumu atlīdzināšanas procesu, atbrīvojot prasītāju no tiesas izdevumu samaksas.
Lai to nodrošinātu, Finanšu ministrijai sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju, KP un EM uzdots izvērtēt nepieciešamību sagatavot priekšlikumus grozījumiem publisko iepirkumu jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos, lai noteiktu publisko iepirkumu līgumos ietveramās pušu tiesības un pienākumus konkurences tiesību pārkāpuma gadījumā. Savukārt, Tieslietu ministrijai sadarbībā ar EM un KP uzdots izvērtēt nepieciešamību sagatavot priekšlikumus grozījumiem Civilprocesa likumā, lai noteiktu, ka publiskais pasūtītājs, kurš ir cietis konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā, ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
67013193