Universitātēm ir izšķirīga loma zināšanu ekonomikas attīstībā – tajās koncentrējas intelektuālā kapacitāte un prasmes radīt jaunas zināšanas, kas, pārnestas sabiedrībā un industrijā, to mainīs un attīstīs. Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) darbseminārā tiekas Latvijas zinātnes universitāšu, mākslas un kultūras augstskolu vadītāji ar Izglītības un zinātnes, Ekonomikas, Finanšu un Veselības ministrijas vadību, lai izzinātu augstskolu «biznesa portfeļa» piedāvājumu tautsaimniecības attīstībai un kopīgi ģenerētu idejas ievērojami ciešākai augstskolu un industrijas sadarbībai.
Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls, neveicot reformas, ir ap 2,5% gadā, liecina Latvijas Bankas veikts vērtējums. Izaugsmi var veicināt, pilnīgāk izmantojot darbaspēka rezerves, investējot kapitāla pieaugumā un iegūstot jaunas zināšanas, kas ļauj efektīvāk izmantot darbaspēku un kapitālu, norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Viņš uzsver, ka universitātes veic piecas fundamentāli svarīgas funkcijas – uzkrāj zināšanas, rada zināšanas, lai sabiedrība varētu labāk attīstīties, uzplauktu, pārnes zināšanas uz jauno paaudzi, kura ienāk ekonomiskajā un sociālā telpā ar jaunām zināšanām un maina sabiedrību, pārnes zināšanas sabiedrībā un ekonomikā. «Mums kā sabiedrībai trūkst fundamentālu zināšanu, kā virzīties uz priekšu. Zināšanas ir vienīgais veids, kā sabiedrībai vienoties par vienu attīstības konceptu un to īstenot, un universitātes ir vienīgās, kas spēj radīt jaunas zināšanas,» uzsver A. Ašeradens.
Arī Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša uzsver universitāšu lomu tautsaimniecībā, norādot, ka augstākās izglītības finansējuma un pārvaldības modeļu maiņa ir vērsta uz to, lai universitātes veidotos kā centri, kas arī valsts pārvaldei un politikas veidotājiem sniegtu idejas un palīdzību definēt nākotnes izaicinājumus, skaidri norādītu uz problēmām, kuras varbūt vēl nav pat pamanāmas, lai būtu iespējams tām proaktīvi rast risinājumus.
Viņai pievienojas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks cilvēkkapitāla pārvaldības un makroekonomiskās attīstības jautājumos Jānis Salmiņš:
Jāpieaug universitāšu kā zināšanu līderu lomai. Eksāmenu rezultāti eksaktajos priekšmetos skaidri signalizē par riskiem nākotnes ekonomikai, iespējai kāpināt valsts konkurētspēju.
Savukārt veselības ministrs Hosams Abu Meri līdztekus nepieciešamībai sekmēt ekonomisko izaugsmi aicina neaizmirst par zinātnes lomu sociāli un fiziski veselas sabiedrības attīstībā. «Bez darbspējīgiem cilvēkiem nekas neattīstīsies. Lai attīstītos pētniecība, rastos inovācijas, jaunuzņēmumi, kas tās ieviestu, ir nepieciešami fiziski aktīvi un veseli cilvēki, kuri ir spējīgi gan radīt idejas, gan tās izmantot,» pauž ministrs.
«Talantu pieejamība, globāli jaunu zināšanu radīšana, intelektuālā īpašuma pārnese – šie faktori nosaka investīciju vides pievilcību,» uzsver arī RTU rektors Tālis Juhna, kā piemēru minot Nīderlandes uzņēmums «Fokker Next Gen N.V.». RTU zinātniskā ekselence ūdeņraža jomā ir pamats sadarbībai starp RTU un Nīderlandes kompāniju «Fokker Next Gen», lai kopā ar citiem partneriem Latvijā veidot ūdeņraža pētniecības un inovāciju ekselences centru, kas nodrošinās platformu sadarbībai pētniecībā, tehnoloģiju izstrādei un testēšanai.
Gan zinātnes universitātes – RTU, Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte –, gan Latvijas Kultūras akadēmija un Latvijas Mākslas akadēmija ir ieinteresētas intensīvākā sadarbībā ar industriju, rektoriem prezentējot ministrijām to «biznesa portfeļus», kas uzrāda gan līgumpētījumus, globāli nozīmīgus pētījumus, būtisku pienesumu cilvēkkapitāla attīstībā un nozīmīgu lomu inovāciju ekosistēmas attīstībā, iesaistot industriju, esošos un topošos jaunuzņēmumus, studentus un zinātniekus. Tomēr statistika joprojām ir skaudra – ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (P&A) Latvijā joprojām ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā, un, ja universitāšu ieguldījumi P&A tuvojas starptautiskajam līmenim, tad privātā kapitāla ieguldījumi ir kritiski zemi. Darbaspēks vairāk koncentrējas zemas produktivitātes ražošanā, augstas pievienotās vērtības nozares ir samērā mazattīstītas, augsto tehnoloģiju ražošanai trūkst cilvēkresursu un zināšanu.
Kā situāciju mainīt, vairojot augstskolu lomu Latvijas tautsaimniecībā, audzējot uzņēmumu interesi un vajadzību sadarboties ar augstākās izglītības un zinātnes organizācijām inovāciju radīšanā, tā panākot tautsaimniecības transformāciju zināšanu ekonomikas virzienā? Lai meklētu risinājumus, darbseminārā augstskolu un ministriju pārstāvji kopīgi arī ģenerē idejas:
- Latvijas industrijas un universitāšu kopēja talantu attīstībai;
- iesaistoša universitāšu un industrijas sadarbības modeļa izveidei;
- likumdošanas izmaiņām, kas potenciāli varētu veicināt tehnoloģiju pārnesi;
- jaunuzņēmumu prasmju attīstībai un jaunuzņēmumu «venture fonda» attīstībai.
Partneri arī vienojas turpināt regulāri tikties, lai sekmētu zināšanu pārnesi sabiedrībā un industrijā un attīstīt Zināšanu jūdzi, kas pēc LU profesora un domnīcas «LaSER» valdes priekšsēdētāja Dauņa Auera teiktā, ir Ziemeļvalstīs unikāla, bet līdz šim pilnībā neizmantota iespēja. Lai izmantotu Zināšanu jūdzes potenciālu, tiek plānots veidot platformu, kas nodrošinās regulāru dialogu starp augstskolām un valsts pārvaldi.