Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu šogad 3. ceturksnī IKP bija par 4,8% lielāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā ceturksnī. Ražojošās nozarēs apjomi 3. ceturksnī bija par 1,3% lielāki nekā pirms gada, savukārt pakalpojumu nozarēs izaugsme bija straujāka – par 6,1 procentu.
Kopumā 2021. gada trīs ceturkšņos IKP bija par 5,1% lielāks nekā 2020. gada atbilstošajā periodā.
Šogad 3. ceturksnī saglabājās stabils iekšzemes patēriņa pieaugums. Par to liecina mazumtirdzniecības apjomu pieaugums (jūlijā par 4,4% un augustā par 4% gada griezumā). Lielā mērā to sekmēja tirdzniecības ierobežojumu sakārtošana un ierobežojumu mīkstināšana. Privāto patēriņu sekmēja gan bezdarba līmeņa samazināšanās, gan vidējās darba algas kāpums.
Nozaru griezumā pozitīvas tendences saglabājās apstrādes rūpniecībā, kur vasaras mēnešos ražošanas apjomu pieauguma tempi gada griezumā katru mēnesi pārsniedza 5%. Pieaugums bija vērojams praktiski visās apakšnozarēs. Turpinājās arī strauja eksporta izaugsme – preču eksports faktiskajās cenās augustā bija par 32% un pakalpojumu eksports – par 19% lielāks nekā pirms gada.
Vienlaikus atsevišķās jomās bija vērojams arī aktivitāšu kritums. Piemēram, elektroenerģija un gāzes apgādes nozares apjomi augustā gada griezumā saruka par 31%. Būtiski vasaras mēnešos samazinājās arī ārvalstu tūristu skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada vasaru. To lielā mērā ietekmēja bāzes efekts. 2020. gada vasarā Latvijā “Baltijas burbuļa” ietvaros ieradās ļoti daudz Lietuvas un Igaunijas ceļotāji, kuru skaits šogad vasarā bija ievērojami zemāks.
Pēdējo divu ceturkšņu ekonomikas attīstības tempi iepriecina. Taču epidemioloģiskā situācija rudenī ir būtiski pasliktinājusies un valdība ir lēmusi par stingriem pulcēšanās ierobežojumiem līdz 15. novembrim. Lai mazinātu pastiprināto drošības pasākumu un mājsēdes negatīvo ietekmi uz ekonomiku, valdība sniegs atbalstu ierobežojumu rezultātā cietušajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Ekonomikas stabila attīstība un iedzīvotāju ienākumu pieaugums nav iespējams bez pandēmijas ierobežošanas. Esmu pārliecināts, ka Latvijas iedzīvotāju vakcinācija ir šobrīd vienīgais veids, kā apturēt strauju vīrusa tālāku izplatību. Jo ātrāk tas tiks panākts, jo mazāka būs ierobežojumu ietekme uz uzņēmumiem, akcentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Ņemot vērā sarežģīto epidemioloģisko situāciju un ieviestos ierobežojumus, sagaidāms, ka š.g. 4. ceturksnī ekonomikas izaugsmes tempi palēnināsies. Ekonomikas ministrijas bāzes scenārija prognozes liecina, ka kopumā 2021. gadā ekonomikas izaugsme var sasniegt 5 procentus. Tomēr, joprojām saglabājas augsta nenoteiktība.
Ekonomikas ministrijas analīzi sagatavoja
Jānis Salmiņš
EM Analītikas dienesta vadītājs