Ekonomikas ministrija apkopojusi informāciju par tās kompetencē esošajiem tiesību aktiem, kas stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī, vai 2018. gada sākumā.
2018. gada 1. janvārī stājas spēkā izmaiņas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modelī, ko nosaka grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Ieviešot izmaiņas OIK finansēšanas modelī, tiks mazināti ražošanas uzņēmumu OIK maksājumi, būtiski palielinot to konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot arī valsts iepriekš uzņemto saistību izpildi – sniegt atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā. OIK maksājums patērētājiem turpmāk būs atkarīgs no to elektroenerģijas pieslēguma efektivitātes. Ekonomikas ministrija aicina visus elektroenerģijas patērētājus izvērtēt pieslēgto jaudu nepieciešamību un atteikties no liekajām jaudām, tādejādi kāpinot pieslēguma efektivitāti un samazinot savas izmaksas par patērēto elektroenerģiju. Provizoriskās OIK izmaiņas ikviens patērētājs var aplūkot AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” izveidotajā kalkulatorā: http://www.eptirgotajs.lv/oik-kalkulators/#
Arī turpmāk valsts kompensēs elektroenerģijas izmaksu pieaugumu mazāk turīgiem iedzīvotājiem – t.s. elektroenerģijas aizsargātajiem lietotājiem, sedzot OIK reformas rezultātā radušos elektroenerģijas rēķina pieaugumu, ko nosaka grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija noteikumos Nr. 459 "Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas un sadales sistēmas pakalpojuma kompensēšanas kārtība". Aizsargātie lietotāji ir trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas), daudzbērnu ģimenes vai ģimenes (personas), kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti, personas ar I invaliditātes grupu, kuras lieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām, kuriem arī pēc izmaiņām OIK aprēķināšanas metodikā elektroenerģijas cena par vienu kilovatstundu saglabāsies līdzšinējā līmenī - 0.1164 EUR.
Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” no nākamā gada tiek paplašināta mājokļu galvojumu programma. 2018. gadā atbalstu – valsts garantiju mājokļa iegādei saņems ne tikai ģimenes ar bērniem, bet arī personas, kas ieguvušas augstāko vai vidējo profesionālo izglītību un nepārsniedz 35 gadu vecumu. Mājokļu galvojumu programmu ieviesīs ALTUM.
Līdz ar grozījumiem Tūrisma likumā no 2018. gada 1. janvāra tiek ieviesta efektīvāka Latvijas ceļotāju aizsardzība un stingrāka tūrisma aģentu un operatoru uzraudzība. Lai nodrošinātu klienta iemaksātās naudas atmaksāšanu 100% apmērā un ceļotāju repatriāciju gadījumos, kad tūrisma pakalpojuma sniedzējs pilnībā vai daļēji nesniedz līgumā ietvertos tūrisma pakalpojumus, kas radušies pakalpojumu sniedzēja likviditātes problēmu dēļ, patērētāja nodrošinājums būs apdrošināšanas polise vai bankas garantija, kā arī atsevišķs nodrošinājums attiecībā uz ceļotāju repatriāciju. Tūrisma aģentiem un operatoriem no 01.07.2018 jāsaņem speciāla atļauja (licence), kas ļaus komplekso pakalpojumu sniedzējiem organizēt un pārdot kompleksos ceļojumus (t.i., transporta pakalpojumi + viesnīcas + ekskursijas, utt). Paplašinātas nozares uzrauga - Patērētāju tiesību aizsardzības centra pilnvaras, kas turpmāk varēs arī apturēt uzņēmējdarbību tiem komersantiem, kuri neievēros noteiktās prasības vai darbosies bez licences.
Veicot grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 25. februāra noteikumos Nr. 116 “Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi”, precizēti būvkomersantu reģistrācijas nosacījumi. No 2018. gada 1. janvāra būvkomersantu ikgadējā valsts nodeva tiks aprēķināta no tā neto apgrozījuma un tiks piemērojama visiem būvkomersantu reģistrā reģistrētajiem komersantiem, savukārt ikgadējās valsts nodevas atlaide 50% apmērā būs tiem būvkomersantiem, kuri noslēguši darba koplīgumu (ģenerālvienošanos) nozarē Darba likumā noteiktajā kārtībā. No nākošā gada Būvkomersantu reģistrā jāreģistrējas arī tiem komersantiem, kas sniedz būvniecības pakalpojumus, kurus saskaņā ar normatīvo aktu prasībām komersantam ir tiesības sniegt, nenodarbinot būvspeciālistus, vienlaikus atcelts būvspeciālistu nodarbinātības ierobežojums.
2018. gadā tiks turpināta pakāpeniska sašķidrinātās gāzes balonu parka nomaiņa uz ES prasībām atbilstošiem baloniem, ko nosaka grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 28. jūnija noteikumos Nr. 500 „Noteikumi par transportējamām spiedieniekārtām”. Tehniskās pārbaudes ļauj savlaicīgi identificēt nedrošos GOST balonus, izņemt tos no tirgus un pakāpeniski pāriet uz Eiropas Savienības drošības prasībām atbilstošiem gāzes baloniem. Tāpēc MK lēma atcelt nosacījumu par visu GOST balonu izņemšanu no tirgus līdz 2017. gada beigām. Taču, lai paaugstinātu iedzīvotāju drošību un sekmētu pakāpenisku gāzes balonu parka nomaiņu uz ES drošības prasībām atbilstošiem baloniem, turpmāk tirgot un lietot varēs tikai tādus gāzes balonus, kuriem būs veikta tehniskā pārbaude un kuriem ir apliecinājums, ka gāzes balons atbilst noteiktajām prasībām un neapdraud cilvēku dzīvību, veselību, īpašumu un vidi; kuri ir aprīkoti ar ventili, kas atbilst ES drošības prasībām un ir marķēts ar “Pī” zīmi; un kuri ir jaunāki par 40 gadiem kopš to ražošanas brīža.
2018. gadā publicējamie statistikas rādītāji un plānotais oficiālās statistikas apjoms diviem nākošajiem gadiem publicēts 2017. gada 21. novembra noteikumos Nr. 683 “Noteikumi par Oficiālās statistikas programmu 2018.–2020. gadam”.
2018. gadā Ekonomikas ministrija uzsāks uzņēmumu, kas atbilst lielā uzņēmuma un lielā elektroenerģijas patērētāja statusam, energoefektivitātes pienākumu izpildes kontroli. Saskaņā ar Energoefektivitātes likumu līdz 2017. gada 1. decembrim komersantam, kas atbilst lielā uzņēmuma statusam, un līdz 2018. gada 1. aprīlim komersantam, kas atbilst lielā elektroenerģijas patērētāja statusam, ir pienākums veikt pirmo energoauditu vai ieviest sertificētu energopārvaldības sistēmu vai vides pārvaldības sistēmu ar papildinājumu, kas nodrošina nepārtrauktu enerģijas patēriņa kontroli un samazināšanu. Tāpat komersantam mēneša laikā no noteiktā termiņa jāpaziņo ministrijai par energoaudita veikšanu, energopārvaldības vai vides pārvaldības sistēmas ieviešanu un sertificēšanu un jānorāda vismaz trīs energoefektivitāti paaugstinoši pasākumi ar vislielāko novērtēto enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko atdevi. Ja netiks izpildītas minētās prasības, sākot ar 2017. gada 1. decembri lielajam uzņēmumam tiks aprēķināta energoefektivitātes nodeva; savukārt lielajam elektroenerģijas patērētājam nodeva tiks aprēķināta no 2018. gada 1. aprīļa. Papildu informācijai: Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumi Nr. 668 “Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi”; Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlija noteikumi Nr. 487 “Uzņēmumu energoaudita noteikumi” un Ministru kabineta 2017. gada 11. aprīļa noteikumi Nr. 202 “Noteikumi par energoefektivitātes nodevas apmēru un tās aprēķināšanas, piemērošanas, maksāšanas un kontroles kārtību”.
Vienlaikus informējam, ka 2018.gada 12.februārī stāsies spēkā Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 815 "Noteikumi par būtiskām prasībām aerosola flakoniem un to marķēšanas un klasificēšanas kārtību", ar kuriem palielināta aerosolu flakonu maksimālā spiediena robeža, precizētas marķēšanas prasības un papildus tiek paaugstināts maksimālai aerosola flakonu iekšējais spiediens atkarībā no to uzpildīto gāzu satura. Paaugstinot atļauto spiedienu, ražotājiem paveras plašāka izvēle un iespēja šādus aerosola izsmidzinātājus izmantot vēl citiem lietojumiem.
Evita Urpena
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālrunis 67013193
E-pasts Evita.Urpena@em.gov.lv; prese@em.gov.lv
Web www.em.gov.lv
Seko mums Twitter @EM_gov_lv
Youtube http://www.youtube.com/ekonomikasministrija
Facebook http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem