Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šogad martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 1,1%. Precēm tas pieauga par 1,3%, bet pakalpojumiem – par 0,7 %.
Iepriekšējos gados martā patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,7-0,9 %, bet pēdējos divos gados cenu pieaugums bija straujāks, ko galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļa likmju pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem. Saistībā ar akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu no 2019.gada 1.marta alkoholiskajiem dzērieniem cenas pieauga par 3,7%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem.
Beidzoties sezonas izpārdošanām, šogad martā cenu pieaugumu, galvenokārt, noteica apģērbu un apavu sadārdzināšanās. Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 8,7%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem.
Palielinošā ietekme martā bija arī pārtikas cenu kāpumam par 0,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam svaigiem augļiem, piena produktiem un olām. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenas martā saglabājās nemainīgas. Visstraujāk cenas pieauga piena produktiem (sviestam, sieram un pilnpiena pulverim), ko noteica spēcīgs pasaules pieprasījums, paredzot eksporta kritumu no lielākajām ražotājvalstīm sezonāla piena ražošanas apjoma samazinājuma dēļ. Savukārt cenas samazinājās augu eļļām, graudaugiem un cukuram, bet gaļai praktiski nemainījās.
Degvielai Latvijā cenas martā pieauga par 2,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Pasaules naftas cenas šī gada pirmajos mēnešos pakāpeniski palielinājās. Martā tās mēneša laikā vidēji pieauga par 3%. Naftas cenu kāpumu veicināja lielāko naftas ieguvējvalstu vienošanās turpināt kopīgus centienus jēlnaftas cenu celšanai.
Sezonālu faktoru ietekmē martā turpinājās cenu kāpums atpūtas un kultūras pakalpojumiem par 1,6%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.
Lielākā pazeminošā ietekme februārī bija personīgās aprūpes precēm un mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, kas kopā kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.
2019.gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, patēriņa cenas pieauga par 2,8%. Gada vidējā inflācija bija 2,8 %.
Šogad vidējā gada inflācija varētu būt nedaudz augstāka par 2018. gadā vēroto. To ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā būs atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Ieva Šnīdere
EM Analītikas dienesta analītiķe