Būvniecības produkcijas apjomi pēc neizlīdzinātiem datiem 2022.gada 1.ceturksnī bija par 8,4% mazāki kā 2021.gada 1.ceturksnī. Straujais cenu kāpums ietekmēja kritumu būvniecībā jau trešo ceturksni pēc kārtas. Produkcijas apjomi ir nokrituši zem 2019.gada 1.ceturkšņa līmeņa, izslēdzot būvniecībai labvēlīgās netipiski siltās 2020.gada ziemas bāzes efektu. Negatīvo tendenču viens no iemesliem ir ģeopolitiskās situācijas radītās nenoteiktības ietekmē sarūkošais pieprasījums pēc nozares pakalpojumiem. Būvniecības izmaksu, īpaši būvmateriālu jomā, pieaugums ietekmē esošos būvniecības projektus un jaunu projektu uzsākšanu.
Šī gada 1.ceturksnī produkcijas apjomu samazinājums vērojams visās būvniecības apakšnozarēs. Lēnāk saruka ēku būvniecība, savukārt straujākais samazinājums – inženierbūvniecībā.
Ēku būvniecības apjomi 2022.gada 1.ceturksnī saruka par 7,1%, salīdzinot ar 2021.gada 1.ceturksni. Dzīvojamo māju būvniecība uzrāda labākus rezultātus kā nedzīvojamo māju būvniecība.
Inženierbūvniecībai 2022.gada sākums ir nesekmīgāks, apjomi 1.ceturksnī ir par 15,8% mazāki kā iepriekšējā gada 1.ceturksnī. Samazinājums skāris visas inženierbūvniecības jomas.
Specializēto būvdarbu apjoma samazinājuma temps 2022.gada 1.ceturksnī bija 7,7% mazāki. Zemais pieprasījums negatīvi ietekmēja visas apakšnozares jomas.
Izsniegto būvatļauju ziņā 2022.gada 1.ceturksnī vērojams pieaugums. Šajā periodā tika izsniegtas 1108 būvatļaujas, kas bija par 10,2% vairāk kā 2021.gada atbilstošajā periodā. Paredzamās platības pieaugums ir straujāks – par 20,3%.
Vērtējot nozares izaugsmes tuvākā laika perspektīvas, var prognozēt, ka galvenais ietekmējošais faktors ir izmaksu pieaugums, kas ietekmē pieprasījumu. Nozares tendences lielā mērā noteiks, kā nozare un pasūtītāji spēs pārvarēt straujo izmaksu pieauguma šoku.