Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, š.g. septembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 13%. Savukārt preču imports pieauga mērenāk – par 3,5%. Līdz ar to tirdzniecības deficīts bija mazāks nekā pirms gada.
Septembrī, atšķirībā no augusta, pieauga gandrīz visu preču grupu eksports. Apjomīgākie pieaugumi gada laikā bija vērojami graudaugu un elektroierīču un iekārtu eksporta grupās. Tāpat ievērojami pieauga eļļas augu sēklu, mehānismu un ierīču un dzelzs un tērauda eksports. Savukārt gada griezumā samazinājās transportlīdzekļu, dzērienu un dzelzs un tērauda izstrādājumu eksporta vērtība.
Septembrī gada griezumā ievērojami pieauga preču eksporta vērtība uz ES valstīm – par 10,8%. Eksports pieauga uz Nīderlandi (eļļas augu sēklas, graudaugi), Vāciju (eļļas augu sēklas, elektroierīces un iekārtas), Lietuvu (elektroierīces un iekārtas) un Poliju (elektroierīces un iekārtas, dzelzs un tērauds). Savukārt eksports samazinājās uz Igauniju (kuģi un citi peldlīdzekļi) un Zviedriju (jaukti ķīmiskie produkti).
Mērenāk eksports pieauga uz NVS valstīm – par 3,4%. Pieauga eksporta vērtība uz Baltkrieviju (optiskās ierīces), bet samazinājās uz Kazahstānu (farmācijas produkti).
Septembrī ievērojami pieauga eksports arī uz pārējām valstīm – par 25,5%. Strauji eksporta vērtība pieauga uz Turciju (dzelzs un tērauds, graudaugi), Maroku un Alžīriju (uz abām – graudaugi) un Apvienoto Karalisti (graudaugi, koksnes un tās izstrādājumi), bet samazinājās uz Mauritāniju (graudaugi).
Preču importa pieaugumu septembrī gada griezumā būtiski ietekmēja elektroierīču un iekārtu, graudaugu un koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtības palielinājums. Savukārt samazinājās minerālo produktu un sauszemes transportlīdzekļu importa vērtība.
Kopumā gada trīs ceturkšņos eksports bija par 1,3% mazāks nekā pirms gada, bet imports samazinājās par 8,1 procentu.
Lai arī septembrī Latvijas eksporta vērtība strauji pieauga, tomēr to arvien ietekmē koronavīrusa epidēmijas izplatības ierobežojumi partnervalstīs. Arī turpmākā eksporta attīstība, tāpat kā kopējās ekonomikas perspektīvas, joprojām ir neskaidras Covid-19 pandēmijas jaunā uzliesmojuma dēļ. Prognozējams, ka arī gada pēdējā ceturksnī eksportu apjomus ierobežos vājš ārējais pieprasījums.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītikas dienesta analītiķis