Saeima ceturtdien, 14. jūlijā, galīgajā lasījumā atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā, dodot ieguldījumu Latvijas enerģētiskās drošības un neatkarības stiprināšanā, un kas veicinās plašāku atjaunojamo energoresursu (AER) ražošanu, projektu attīstību, kā arī energoefektivitātes stimulēšanu un iedzīvotāju aktīvāku iesaisti enerģijas ražošanā.
“Esam izdarījuši lielu darbu, lai beidzot sakārtotu enerģētikas sektoru un galveno uzsvaru turpmāk liktu tieši uz atjaunojamo energoresursu ražošanu. Tā būs pilnveidota iespēja mājsaimniecībām un uzņēmumiem pašiem ražot un izmantot savām vajadzībām enerģiju, daudzdzīvokļu īpašniekiem un privātmāju īpašniekiem vienoties par kopēju saules parku izveidi pašpatēriņam, vienkāršos elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas atļauju pieteikšanu, kā arī nodrošinās uz objektīvām izmaksām balstītu siltumenerģijas tarifu galalietotājiem. Pieņemtie grozījumi ļoti svarīgi, jo vienlaikus tika pieņemts arī vēsturisks lēmums no nākamā gada būt pilnīgi neatkarīgiem no Krievijas dabasgāzes piegādēm,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
Pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā paredz, ka no 2023.gada 1.janvāra Latvija pilnībā atteiksies no Krievijas gāzes iegādēm un vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram ir pienākums nodrošināt infrastruktūru, kas ierobežo piegāžu riskus, kā arī precizē saistīto gāzes lietotāju drošumu.
Grozījumi cita starpā paredz regulējumu biometāna ievadīšanai pārvades un sadales sistēmā, tādā veidā sekmējot pieprasījuma pieaugumu pēc biometāna ražošanas, kā arī nosacījumus siltuma ražotāju saražotā un siltumapgādes komersantam realizētā siltuma cenas samērīguma nodrošināšanai Rīgas siltuma tirgū, tādējādi nodrošinot uz objektīvām izmaksām balstītu siltumenerģijas tarifu galalietotājiem.
Ir pieņemts arī ilgi gaidītais regulējums atjaunojamās enerģijas energokopienu attīstībai nolūkā sniegt iespēju to biedriem iesaistīties enerģijas ražošanā, kopīgošanā, patērēšanā un uzglabāšanā kopienas ietvaros.
Līdztekus tam Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi paredz ieviest aktīvo lietotāju, elektroenerģijas kopīgošanas, elektroenerģijas energokopienu regulējumu un paplašināt elektroenerģijas neto sistēmu, paredzot neto norēķinu sistēmas ieviešanu, ko varēs izmantot gan fiziskās, gan juridiskās personas, iepretim neto uzskaites sistēmai, kas attiecas uz mājsaimniecību lietotājiem..
Tāpat ir paredzēts, t.s., diskomforta maksājums pašvaldībām par vēja elektrostaciju veidošanu. Ar grozījumiem noteikts, ka turpmāk elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas atļaujas no Ekonomikas ministrijas būs nepieciešamas tikai tad, ja plānotā ražošanas jauda pārsniedz 500 kW (šobrīd 11,1 kW) un ieviesta jaudu rezervācijas maksa, ko varēs noteikt sistēmas operators balstoties uz Regulatora metodiku.
Vienlaikus Saeima apstiprināja arī grozījumus Energoefektivitātes likumā, kas cita starpā paredz politikas plānošanā un investīciju apstiprināšanā ieviest principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”. Grozījumi arī aktualizē regulējumu energopārvaldības ieviešanas jomā valsts iestādēs, pašvaldībās un citās atvasinātajās publiskajās personās, kā arī attiecībā uz energoefektivitātes prasībām lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
T. 67013193