Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma datiem 2024. gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 879,9 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, nodarbināto skaits ir samazinājies par 0,1% jeb 0,5 tūkstošiem, savukārt nodarbinātības līmenis starp iedzīvotājiem atbilstošā vecuma grupā palielinājās līdz 64%, par 0,3 procentpunktu pārsniedzot iepriekšēja gada 1. ceturkšņa rādītāju.
Nodarbināto skaita samazinājumu gada griezumā ir ietekmējusi gan ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās, gan arī kopējo nodarbināto skaita dinamiku turpina ietekmēt iedzīvotāju skaita samazinājums darbaspējas vecumā.
Jāatzīmē, ka nodarbinātības līmenis Latvijā joprojām saglabājās zemāks nekā kaimiņos - par 4,4 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā (2024. gada 1. ceturksnī - 68,4%), bet par 0,7 procentpunktiem zemāks nekā Lietuvā (2024. gada 1. ceturksnī - 64,7%).
Neraugoties uz darba tirgus aktivitāšu samazināšanos, joprojām turpina pieaugt iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū. Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis 2024. gada 1. ceturksnī palielinājās līdz 69,4%, kas bija par 1,1 procentpunktu augstāks rādītājs nekā attiecīgi 2023. gada 1. ceturksnī (68,3%). 2024. gada 1. ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem veidoja 948,6 tūkstošus, kas ir par 8,4 tūkstošiem vairāk nekā 2023. gada 1. ceturksnī.
Ņemot vērā gan darbaspēka pieprasījuma samazināšanos, gan arī kopējā darbaspēka piedāvājuma pieaugumu, kopumā bezdarba līmenis 2024. gadā 1. ceturksnī palielinājās par 0,8 procentpunktiem (līdz 7,2%). 2024. gada 1. ceturksnī darba meklējumos bija 68,7 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem, kas ir par 8,9 tūkstošiem vairāk nekā 2023. gada 1. ceturksnī.
Neskatoties uz bezdarba pieaugumu, kā arī kopumā zemāku nodarbinātības līmeni, 2024. gada 1. ceturksnī Latvijā bija vērojams arī zemākais bezdarba līmenis starp Baltijas valstīm. Bezdarba līmenis Latvijā 2024. gada 1. ceturksnī bija par vidēji 0,6 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā (2024. gada 1. ceturksnī - 7,8%), bet par 1 procentpunktu zemāks nekā Lietuvā (2024. gada 1. ceturksnī - 8,2%).
Ņemot vērā joprojām augsto nenoteiktību ārējos tirgos, kā arī saspringto ģeopolitisko situāciju, sagaidāms, ka darba tirgus aktivitāte kopumā gada griezumā saglabāsies ierobežota. Neliels aktivitāšu pieaugums darba tirgū varētu būt vērojams vasaras sezonā, palielinoties sezonālam darbaspēka pieprasījumam, tomēr būtisks jaunu darbavietu un nodarbinātības palielinājums kopumā 2024. gadā nav paredzams. Vienlaikus 2024. gadā situāciju darba tirgū ar vien vairāk turpinās ietekmēt piedāvājuma puses faktori, ņemot vērā negatīvo demogrāfijas fonu, kā arī kopējā darbaspēka piedāvājuma samazinājumu, tādejādi saglabājot bezdarbu zemā līmenī. Kopumā bezdarba līmenis 2024. gadā varētu samazināties līdz vidēji 6,3%, savukārt nodarbināto skaits pieaugt par vidēji 0,1%, salīdzinot ar 2023. gadu.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Normunds Ozols
Analītikas dienesta vecākais ekonomist