Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021. gada martā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 20,6%. Savukārt preču imports apjomi pieauga mērenāk – par 11,9%. Līdz ar to arī tirdzniecības deficīts bija ievērojami mazāks nekā pirms gada.
“Mūsu ražotāji turpina audzēt eksporta vērtību, par spīti vīrusa izplatībai un noteiktajiem ierobežojumiem gan Latvijā, gan eksporta partnervalstīs. Latvijas preču eksporta vērtība martā ir sasniegusi atkal jaunu rekordu. Un tas kārtējo reizi apliecina mūsu eksportētāju augsto konkurētspēju un spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem. Arī valdībai, izvērtējot vīrusa izplatības ierobežošanai ieviestos pasākumus un situāciju globālajā tirgū, ir jāturpina piedāvāt atbalsts, lai palīdzētu mūsu uzņēmumiem turpināt ražot un eksportēt,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Martā gada griezumā pieauga preču eksporta vērtība uz ES valstīm – par 23,9%. Eksports uz ES valstīm straujāk auga uz Lietuvu (elektroierīces un minerālie produkti), Vāciju (minerālie produkti un mehānismi), Nīderlandi (graudaugi un koksne) un Franciju (koksne), bet samazinājās uz Somiju (dzelzs un tērauds).
Vienlaikus pieauga eksports arī uz NVS valstīm – par 6,3%. Būtiskāk eksporta vērtība palielinājās uz Krieviju (mehānismi) un Ukrainu (farmācijas produkti).
Martā strauji auga eksports arī uz pārējām valstīm – par 18,9%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz Apvienoto Karalisti (koksne), Turciju (dzelzs un tērauds) un ASV (koksne un elektroierīces), bet samazinājās uz Maroku (graudaugi).
Preču importa pieaugumu martā gada griezumā veicināja elektroierīču un iekārtu, mehānismu, koksnes un tās izstrādājumu, kā arī dzelzs un tērauda imports. Savukārt samazinājās dzērienu, tabakas un farmācijas produktu importa vērtība.
Kopumā gada pirmajā ceturksnī eksports pārsniedza pagājušā gada attiecīgā perioda apjomus par 8,6%. Preču imports šajā laika posmā bija par 3% lielāks nekā pirms gada.
Eksporta attīstības perspektīvas 2021. gadā tiek vērtētas arvien pozitīvāk. Prognozējams, ka, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, pakāpeniski augs arī ekonomiskā aktivitāte un līdz ar to arī eksporta apjomi. Vienlaikus arī nenoteiktība saglabājas ļoti augsta, galvenokārt, vīrusa izplatības ierobežojošo pasākumu dēļ.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītikas dienesta analītiķis