Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada 1. ceturksnī preču eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 6,6% lielāka nekā pirms gada, savukārt imports pieauga mērenāk – par 5,2%. Tādējādi eksporta-importa saldo gada janvārī-martā sastādīja -8,6% no kopējā tirdzniecības apgrozījuma (2017. gada janvārī-martā – -9,3%).
Savukārt šā gada martā gada griezumā eksports samazinājās par 6,1%, savukārt imports pieauga par 0,2%.
Martā eksporta vērtības sarukumā lielākais negatīvais devums bija graudaugu eksportam. Samazinājumu daļēji kompensēja dzelzs un tērauda, koksnes un tās izstrādājumu, kā arī optisko iekārtu eksporta pieaugumi.
2018. gada martā preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās nedaudz straujāk kā kopējais eksports – par 8%. Būtiski eksports pieauga uz Zviedriju (koksne un tās izstrādājumi) un Franciju (koksne un elektroierīces). Savukārt būtisks samazinājums eksportam martā bija uz Igauniju, ko noteica pagājušā gada martā eksportēts lidaparāts 21 milj. eiro vērtībā. Samazinājās arī eksports uz Lietuvu un Nīderlandi (uz abām – graudaugi).
Martā turpināja pieaugt eksports uz NVS valstīm – par 10,2%, tai skaitā uz Krieviju – par 8,7% (mehānismi, ierīces un optiskās iekārtas), kas raksturo ekonomiskās situācijas stabilizēšanos reģionā. Būtiski pieauga arī eksports uz Baltkrieviju (optiskās iekārtas un farmācijas produkti).
Martā par 9,5% samazinājās eksports uz pārējām valstīm. Strauji pieauga dzelzs un tērauda eksports uz Turciju, savukārt samazinājās eksports uz AAE.
Preču importa pieaugumu 2018. gada martā galvenokārt ietekmēja dzelzs un tērauda, mehānismu un ierīču, kā arī minerālo produktu imports.
Sagaidāms, ka, saglabājoties augošam ārējam pieprasījumam, turpinās palielināsies arī ienākumi no eksporta. Tomēr, lai noturētu līdzšinējos eksporta pieauguma tempus nākotnē, ir svarīgi uzlabot konkurētspēju, apgūt jaunus eksporta tirgus, vienlaikus palielinot arī eksportējamo preču sortimentu.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītiskā dienesta analītiķis