Šā gada 21. jūnijā spēkā stāsies grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā, ar kuriem Latvijas normatīvajā regulējuma tiek ieviestas Digitālo pakalpojumu akta prasības. Digitālo pakalpojumu akts (DPA) ir pirmais šāda tipa tiesību akts pasaulē, kura mērķis ir padarīt tiešsaistes (interneta) vidi drošāku, paredzamāku un uzticamāku visiem tās lietotājiem. Tas tiks nodrošināts, nosakot jaunus pienākumus starpniecības pakalpojumu sniedzējiem digitālajā sektorā, lai mazinātu nelikumīga satura izplatību tiešsaistē, kā arī mazinātu dažādus sociālos riskus, ko rada tiešsaistes platformas, īpaši, ļoti lielas tiešsaistes platformas un meklētājprogrammas, piemēram, Amazon, Meta, AliExpress, Google u.c. Ar nelikumīgu saturu DPA tiek saprasta jebkura informācija, kas neatbilst Eiropas Savienības vai dalībvalstu tiesību aktiem.
Digitālo pakalpojumu koordinators Latvijā būs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas kopā ar citām kompetentajām iestādēm Latvijā pildīs visus DPA kompetentajām iestādēm noteiktos uzdevumus, tostarp, uzraudzīs, kā starpniecības pakalpojumu sniedzēji izpilda DPA tiem noteiktos pienākumus.
Vēlos uzsvērt, ka Latvija vienmēr ir atbalstījusi Digitālo pakalpojumu aktu un augstu novērtē tā mērķi drošas, paredzamas un uzticamas tiešsaistes vides nodrošināšanā. Mums ir svarīgi, lai tiešsaistes vidē tiktu stiprināta lietotāju drošība, vienlaikus nodrošinot viņu tiesības, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši, vārda un informācijas brīvību. Digitālo pakalpojumu akta izveidei un ieviešanai ir īstais vēsturiskais brīdis, lai tiešsaistē izveidotu noteikumos balstītu kārtību un nodrošinātu godīgu un caurskatāmu tās vides attīstību nākotnē. Ņemot vērā Digitālo pakalpojumu akta stratēģisko nozīmi, kā arī to, ka digitālo pakalpojumu koordinatora statuss un finansējums jaunajai funkcijai PTAC ir nodrošināts, es sagaidu nekavējošu PTAC rīcību jaunās sfēras efektīvas uzraudzības uzsākšanai,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Līdz ar grozījumiem likumā PTAC nodrošinātas Digitālo pakalpojumu aktā noteiktās uzraudzības un izpildes panākšanas pilnvaras. PTAC būs tiesīgs pieprasīt informāciju no personām, veikt klātienes pārbaudes bez tiesas sankcijas vai cita veida atļaujas, kā arī veikt un ierakstīt intervijas starpniecības pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem. Lai panāktu DPA izpildi, PTAC būs tiesīgs pieņemt lēmumu, ar kuru uzliek starpniecības pakalpojumu sniedzējam pienākumu izbeigt DPA pārkāpumu, tostarp, pagaidu lēmuma formā, kā arī uzlikt personām sodu. Ievērojot “konsultē vispirms” principu savā darbībā, PTAC rīcībā būs arī samērīgāki līdzekļi, kā panākt labprātīgu izpildi no starpniecības pakalpojumu sniedzēju puses, tas ir, aicināt uz izpildi vai pieņemt rakstveida apņemšanos. Tāpat PTAC būs tiesīgs pieprasīt citām iestādēm, kuru funkcijās ietilpst uzraudzība vai citas darbības jautājumos (piemēram, kurām ir speciālas zināšanas), kas skar DPA, sniegt atzinumu viena mēneša laikā.
PTAC jau līdzdarbojās informācijas telpas uzraudzībā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā, lai uzraudzītu informācijas likumību, kā arī reaģēja uz nelikumīga satura izplatīšu digitālajā vidē. Jau šobrīd PTAC aktīvo lietu ietvaros informē atbilstīgos subjektus par DPA prasībām, nepieciešamības gadījumā aicinot novērst pārkāpumus, kas lielākoties arī novērsti.
Esam pagodināti, ka digitālo pakalpojumu koordinatora funkcija Latvijā ir uzticēta PTAC, tam piešķirot arī papildu resursus. Sākotnēji plānojam pievērst pastiprinātu uzmanību sabiedrības un jo īpaši atbilstīgo subjektu informēšanai par jaunajām prasībām, reaģēsim uz signāliem, kas liecinās par DPA pārkāpumiem, tādejādi apzinot šī brīža situāciju digitālajā vidē. Ceram, ka tas dos informāciju turpmāko nacionālo uzraudzības un monitoringa aktivitāšu noteikšanai. Vienlaikus ir ļoti svarīgi izveidot ciešas sadarbības sistēmu ar citām tiešsaistes uzraudzības kompetentajām iestādēm gan Latvijā, gan starptautiski, kā arī strādāt pie sadarbības efekivizēšanas ar ļoti lielām tiešsaistes platformām un meklētājprogrammām. PTAC plāno aktīvi iesaistīties starptautiskajās uzraudzības aktivitātes, tādējādi mazinot nelikumīgo saturu arī Latvijas lietotājiem tik populārajās un pieprasītajās platformās un meklētājprogrammās,” norāda PTAC direktore Baiba Vītoliņa.
Līdz ar grozījumiem likumā noteikta arī atbildība par Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumiem:
- par DPA pārkāpumu starpniecības pakalpojumu sniedzējam var tikt piemērots sods 6 % apmērā no gada apgrozījuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā un par tiesiskā pienākuma neizpildi periodiskais soda maksājums līdz 5 % no vidējā dienas apgrozījuma vai ienākuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā;
- par pieprasītās informācijas nenodrošināšanu un nepakļaušanos pārbaudēm starpniecības pakalpojumu sniedzējam vai citai personai var tikt piemērots sods līdz 1 % no gada apgrozījuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā;
- par nepakļaušanos PTAC likumīgajām prasībām starpniecības pakalpojumu sniedzējam vai citai personai var tikt piemērots periodiskais soda maksājums līdz 5 % no vidējā dienas apgrozījuma vai ienākuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā.
PTAC lēmumus personas varēs pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Kā zināms, Digitālo pakalpojumu akts (Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Regula (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK) Eiropas Savienības dalībvalstīs stājās spēkā 2022. gada 16. novembrī, bet to sāk piemērot no š.g. 17. februāra. Līdz ar to Latvijas tīmekļvietņu uzturētājiem ir jāizvērtē, vai to pakalpojums atbilst starpniecības pakalpojuma definīcijai un kritērijiem, un tas, kādi pienākumi uz tiem attiecās, lai varētu nodrošināt lietotāju tiesības.
DPA nodrošina, ka starpniecības pakalpojumu sniedzējiem ir jāizveido kontaktpunkts komunikācijai ar iestādēm un lietotājiem. Paredzēti arī caurskatāmības pienākumi, proti, pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina pietiekama informācija par saviem pakalpojumiem un to darbības noteikumiem, kā arī jāpublicē ikgadējais ziņojums par to, kā tiek izpildīti pienākumi. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp, platformu uzturētājiem, ir jāizveido sūdzību izskatīšanas sistēma. Lietotājiem tiks atvieglota iespēja iesniegt sūdzību mitināšanas pakalpojumu sniedzējam par citu lietotāju ievietoto nelikumīgo saturu. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējam būs pienākums izskatīt šīs sūdzības un, ja tiks pieņemts lēmums dzēst konkrētu saturu, attiecīgi jāsniedz paskaidrojumi satura ievietotājam, un jānodrošina tam tiesības pārsūdzēt šo lēmumu.
Savukārt platformu uzturētājiem ir jāveido sava pakalpojuma funkcionalitāte un saskarnes dizains tā, lai nodrošinātu plašāku lietotāju informētību un drošību. Tostarp, tiek aizliegti tā sauktie “maldinošie modeļi” (dark patterns), jānodrošina plašāka informācija par izvietoto reklāmu, meklēšanas sistēmās jānovērš filtrēšanas burbuļu (filter bubble) izveide un jānodrošina augstāka aizsardzība nepilngadīgajiem lietotājiem. Tirdzniecības platformu uzturētājiem tiek noteikti pienākumi augstākai patērētāju aizsardzībai, tas ir, jāīsteno “zini savu klientu” attiecībā uz tirgotājiem, jāuzrauga, vai platformā parādās prasībām neatbilstošas preces vai pakalpojumi, kā arī jāinformē patērētāji, kas iegādājās konkrētu preci vai pakalpojumu, ja atklājas, ka tas neatbilst prasībām.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa