Ministru kabinets š.g. 5. novembra sēdē atbalstīja grozījumus Energoefektivitātes likumā (turpmāk likumprojekts), precizējot normas par obligāto energoauditu veikšanu vai sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem (ikgadējais (kalendārā gada) elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 MWh), kā arī energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgajām pusēm un elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas tirgotājiem. Likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai un pieņemšanai Saeimā.
Likumprojektā precizēti obligāto energoauditu un energopārvaldības veikšanas un ziņošanas nosacījumi lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem. Likumprojekts paredz, ka turpmāk lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem kārtējais energoaudits būs jāveic četru gadu laikā pēc dienas, kad apstiprināts iepriekšējais energoaudita pārskats.
Līdz šim pirmos obligātos energoauditus Ekonomikas ministrijā ir iesniedzis vai ziņojis par sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu kopumā 791 lielais uzņēmums un lielais elektroenerģijas patērētājs.
No lielo elektroenerģijas patērētāju saraksta paredzēts izslēgt sadales sistēmas operatorus un dzīvojamo namu pārvaldniekus, ņemot vērā to ierobežotās iespējas ietekmēt to gala lietotāju enerģijas patēriņu.
Likumprojekts paredz kārtību, kādā tiks nodrošināta likuma prasību izpilde attiecībā uz energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgajām pusēm (enerģijas sadales un enerģijas mazumtirdzniecības komersantiem) un lielajiem uzņēmumiem. Gadījumos, kad energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgā puse nebūs izstrādājusi energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu plānu un noteiktajos termiņos nebūs to iesniegusi Ekonomikas ministrijā, ministrija būs tiesīga pieņemt lēmumu, nosakot, ka atbildīgajai pusei jānodrošina pasākumu plāna izstrāde un iesniegšana ministrijā trīs mēnešu laikā. Līdzīgu lēmumu Ekonomikas ministrija varēs pieņemt arī attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem, kuri nebūs veikuši regulāru energoauditu, nosakot sešu mēnešu termiņu regulārā energoaudita veikšanai.
Ar mērķi sekmēt energopārvaldības sistēmu brīvprātīgu ieviešanu pašvaldībās, likumprojekts paredz papildu punktu piešķiršanu pašvaldībām, kas ieviesušas energopārvaldības sistēmu, pretendējot uz finansējumu pašvaldību projektu īstenošanai.
Vairāk ar Ministru kabineta apstiprinātajiem grozījumiem Energoefektivitātes likumā var iepazīties MK tīmekļa vietnē.
Kā zināms, šobrīd spēkā esošais Energoefektivitātes likums paredz pienākumu komersantiem ieviest energopārvaldības sistēmu, veikt energoauditu vai papildināt esošo vides pārvaldības sistēmu ar energoefektivitātes pasākumiem un par paveikto informēt Ekonomikas ministriju. Savukārt tiem komersantiem, kas līdz noteiktajam termiņam neizpilda attiecīgo pienākumu vai izpilda to ar nokavēšanos, tiek piemērota energoefektivitātes nodeva.
Vienlaikus atgādinām, ka uzņēmumiem, kas rūpējas par efektīvu enerģijas un resursu izmantošanu, valsts ir paredzējusi arī papildu priekšrocības. Saskaņā ar Energoefektivitātes likumu sertificētas energopārvaldības sistēmas esamība ir labvēlīgs kvalificējošs kritērijs, vērtējot lielo elektroenerģijas patērētāju projektu pieteikumus dažāda veida valsts atbalstam. Savukārt energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kuros ieviesta energopārvaldība, var pretendēt uz samazinātu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti, tādējādi vēl mazinot elektroenerģijas izmaksas. Atbalstu (dāvinājumu) energoaudita veikšanai piedāvā ALTUM, sedzot līdz 85% no energoaudita izmaksām.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
T.: 67013196