Deklarācija paredz pašreizējā dabasgāzes tīkla lomas analīzi nākotnes enerģijas sistēmu izmantošanai, jo īpaši ūdeņraža un biogāžu izmantošanai. Vienlaikus paredzēts izvērtēt kā ūdeņraža un biogāžu izmantošana varētu ietekmēt gāzes kvalitāti un galapatēriņa ierīces. Tāpat deklarācijā ir pausta interese par integrētu elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas tīklu izpēti, lai veicinātu izmaksu-efektīvāku atjaunojamo energoresursu integrāciju.
Deklarācija apliecina dalībvalstu vēlmi veicināt jaunu infrastruktūras plānu izstrādi, tajos iekļaujot ūdeņraža klātbūtni, vienlaikus novēršot risku, ka jaunie infrastruktūras projekti nākotnē nav izmantojami. Deklarācijā tiek uzsvērta arī investīciju piesaistes nozīmība.
Tāpat deklarācija tiek pausta dalībvalstu apņēmība turpināt ieviest regulējumu un standartus, kas attiecas uz biogāzes un biometāna izmantošanu. Ar deklarāciju tiek arī izteikta vienošanās pret dabasgāzes importu, kas saturētu lielāku biogāžu apjomu, kā arī izturēties nediskriminējoši un taisnīgi attiecībā uz pieeju Eiropas dabasgāzes infrastruktūrai.
Vienlaikus, deklarācija nedod nekāda veida tiesības un neuzliek nekāda veida pienākumus, kā arī nav domāta, lai aizstātu jebkādas esošas vienošanās starp parakstītāju pusēm.
Ūdeņradis un no atjaunojamiem energoresursiem ražota gāze ir nākotnes energoresursi, un ir būtiski veikt izpēti, lai noskaidrotu kā iespējams minēto degvielas veidu pārvadīšanai piemērot jau esošo dabasgāzes pārvades infrastruktūru, kā arī jāvērtē šai iniciatīvai nepieciešamās likumdošanas izmaiņas.
Dabasgāze ir oglekļmazietilpīgākais no Latvijā plaši izmantotajiem fosilajiem energoresursiem un faktiski ir nepieciešams attīstīt atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Tādēļ būtiski, ka ūdeņraža kā energoresursa attīstība sniegtu iespēju tā transportēšanai izmantot jau esošo dabasgāzes infrastruktūru. Vienlaikus ir svarīgi, lai ūdeņraža un atjaunojamo gāzu tehnoloģiju izmantošana būtu ekonomiski pamatota un balstīta uz tirgus principiem. Turklāt, būtiski ir ņemt vērā Latvijā pieejamo energoresursu jeb izejvielu, it īpaši attiecībā uz biometānu, potenciālu, kā arī infrastruktūras pieejamību, ražotāju un lietotāju izvietojumu. Tādēļ ir svarīgi izvērtēt vai un cik lielā apmērā biometāna ieguves palielināšana Latvijā saistītos ar lauksaimniecisko kultūru audzēšanu, kas palielinātu lauksaimniecības radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
prese@em.gov.lv