Ministru kabineta sēdē š.g. 26. martā tika panākta konceptuāla vienošanās, ka, būtiski nepasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai valstī, pēc Lieldienām varētu tikt sperts nākamais solis tirdzniecības ierobežojumu mazināšanā un pastiprinātos drošības apstākļos darbu klātienē varētu atsākt visi veikali ar atsevišķu ieeju, izņemot tirdzniecības centros esošie, jo ekspertu ieskatā cilvēku pulcēšanās risks tirdzniecības centros ir pārāk augsts.
Par konkrētiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas detalizēti noteiks, kad un kādi veikali varēs atsākt darbu klātienē, t.sk. par nosacījumiem ielas tirdzniecības organizēšanai, valdība lems nākamnedēļ. Tāpat valdība lems par papildu atbalsta instrumentiem tirdzniecības uzņēmumiem, kuru darbība joprojām tiks liegta. Vienlaikus jāapzinās, ka, mainoties epidemioloģiskajai situācijai, valdība var pārskatīt ierobežojumu atcelšanas soļus!
“Prieks, ka beidzot tiks izbeigta nepilnība, ka liels veikals varēja strādāt, bet mazs dzijas veikals Valmierā vai velosipēdu veikals Tukumā nevarēja strādāt. Konceptuālais lēmums par lielāko daļu veikalu atvēršanu ir ļoti ilgi gaidīts un loģisks solis ierobežojumu mazināšanai. Pirmkārt, tas būtiski izklīdinās pircēju plūsmas pa vairākām tirdzniecības vietām un veicinās labāku distancēšanos, kā arī bez papildu šķēršļiem nodrošinās sabiedrību ar ikdienas sadzīvei nepieciešamām precēm. Otrkārt, mēs beidzot nodrošināsim vienlīdzīgu tirdzniecības pakalpojumu saņemšanu reģionos un veicināsim godīgāku konkurenci tirdzniecības nozarē, kā arī mazināsim maksātnespējas iestāšanās riskus. Un pats galvenais – mums beidzot būs sakārtota un kontrolēta sistēma, kura, līdz ar valdības noteiktajiem preču sarakstiem un citiem aizliegumiem, nereti tika radoši apieta,” par valdības sēdē lemto pauž ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Jau vairāk kā četrus mēnešus tirdzniecības nozares uzņēmumi ir bijuši spiesti vairākkārt pielāgoties dažādiem valdības lēmumiem. Tirdzniecības nozares uzņēmēji ir ieviesuši jaunās prasības, rīkojas sociāli atbildīgi pret saviem klientiem, darbiniekiem un sabiedrību kopumā. Ieviestais drošas tirdzniecības modelis ir sevi attaisnojis, būtiski pārkāpumi šajā periodā tirdzniecības vietās nav konstatēti, arī sabiedrība ir mainījusi iepirkšanās paradumus.
“Atgādinu, ka pakāpeniska pāreja uz Covid-drošu tirdzniecības modeli un pilnīga atteikšanās no preču sarakstiem no februāra tika atļauta tikai atsevišķām tirdzniecības vietām, principā - lielajām tirdzniecības ķēdēm. Pārējiem tirgotājiem, tai skaitā mūsu vietējiem, reģionāliem veikaliem, kā arī saimniecības preču un apģērbu veikaliem klātienes darbs ilgstoši tika liegts, kas ne vien apgrūtināja vairākām sabiedrības grupām iegādāties ikdienas un sezonas nepieciešamās lietas vairāku mēnešu garumā, bet arī radīja neziņu uzņēmējiem par turpmāko darbību,” norāda ministrs.
Rūpīgi sekojot epidemioloģiskai situācijai, Valsts kancelejas direktora vadītā Operatīvā darba grupa izstrādājuši arī nākamos soļus jeb ceļa karti ēdināšanas, skaistumkopšanas, tūrisma un citām saistītajām pakalpojumu nozarēm, lai uzņēmēji varētu prognozēt un plānot savu darbu droša protokola ietvaros, bez kura tuvākajā nākotnē nebūs iespējama neviena klātienes pakalpojumu sniegšana. Ekonomikas ministrija pauž cerību, ka tuvākās nedēļas laikā valdība pieņems lēmumus arī par šo nozaru darbības atsākšanas pamatprincipiem, kas ļautu komersantiem savlaicīgi sagatavoties jaunajām drošības pasākumu prasībām. Detalizēti ar Operatīvās darba grupas piedāvājumu var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa