Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019. gada janvārī, salīdzinot ar pērnā gada decembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,5%. Precēm tas pieauga par 0,5%, bet pakalpojumiem – par 0,3 procentiem.
Tradicionāli janvārī ir vērojams būtisks cenu pieaugums. Pēdējos gados janvārī bija novērota ļoti zema inflācija vai cenu kritums, kam pamatā bija pasaules cenu samazināšanās un atsevišķos gados arī tas, ka netika ieviesti jauni patēriņa nodokļi vai paaugstināti administratīvi regulētie tarifi, kas tradicionāli ir noteikuši cenu kāpumu gada sākumā. Šogad cenu pieaugums janvārī bija straujāks kā iepriekšējos gados, ko galvenokārt ietekmēja tieši tarifu un nodokļu likmju izmaiņas.
Lielākā cenu palielinošā ietekme janvārī bija ar mājokli saistītiem pakalpojumiem – par 3,4%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam elektroenerģijai. Stājoties spēkā jauniem sadales sistēmas tarifiem, cenas pieauga dabasgāzei. Cenas palielinājās arī atkritumu savākšanai, ko ietekmēja dabas resursu nodokļa palielināšana.
Palielinoša ietekme janvārī bija arī cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai, mājokļa iekārtai, personīgās aprūpes precēm, atpūtai un kultūrai, kas kopā kopējo cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem.
Pārtikai janvārī cenas pieauga par 0,7%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Pārtikai janvārī tradicionāli ir sezonai raksturīgs cenu palielinājums. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam svaigiem augļiem un dārzeņiem, kā arī maizei. Arī pasaules pārtikas cenas janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, palielinājās – par 1,8%. Cenu kāpums bija vērojams visās galvenajās produktu grupās, izņemot gaļu. Pēc krituma iepriekšējos septiņos mēnešos visstraujāk cenas pieauga piena produktiem.
Lielākā pazeminošā ietekme janvārī saistībā ar sezonālām izpārdošanām bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem (samazinājums par 8,1%), kas kopējo patēriņa cenu līmeni attiecīgi samazināja par 0,5 procentpunktiem.
Degvielai cenas janvārī samazinājās par 2,8%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,2 procentpunktiem. To ietekmēja pasaules naftas cenu kritums iepriekšējā gada pēdējos mēnešos. Savukārt pasaules naftas cenām janvārī bija vērojams kāpums – mēneša laikā tās vidēji pieauga par 4%. Naftas cenu kāpumu janvārī veicināja OPEC dalībvalstu paziņojums par naftas ieguves apjomu samazināšanu.
2019. gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, patēriņa cenas pieauga par 3%. Gada vidējā inflācija bija 2,6 procenti.
Prognozējams, ka šogad vidējā gada inflācija varētu būt nedaudz augstāka par 2018. gadā vēroto. To ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā būs atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Ieva Šnīdere
EM Analītiskā dienesta analītiķe