Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2018.gada decembrī, salīdzinot ar 2018.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,4%. Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,8%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,6%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai (par 4,7%) un apģērbiem un apaviem (par 2,8%), kā arī cenu kāpumam pārtikai (par 0,6%).
2018.gada decembrī, salīdzinot ar 2017.gada decembri, kopumā cenas palielinājās par 2,6 procentiem.
Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija cenu kāpumam pakalpojumiem – par 3,1%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,9 procentpunktiem. Straujākais kāpums bija vērojams ar mājokļa uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem – ūdensapgādei un kanalizācijas pakalpojumiem, īres maksai, kā arī atkritumu savākšanai, ko ietekmēja dabas resursu nodokļa palielināšana. Cenas pieauga arī ēdināšanas, veselības, atpūtas un kultūras pakalpojumiem.
Cenu pieaugumu 2018.gadā ietekmēja arī degvielas cenu kāpums par 8,2%, kas par 0,5 procentpunktiem palielināja kopējo cenu līmeni. To noteica gan akcīzes nodokļa palielināšana no 2018.gada janvāra, gan naftas produktu cenu kāpums pasaulē. Kopš gada sākuma pasaules naftas cenas pakāpeniski palielinājās, nelielu kritumu vērojot tikai februārī, jūnijā un augustā. Naftas cena oktobra sākumā sasniedza pēdējo četru gadu augstāko līmeni – 86 USD par barelu. To galvenokārt noteica pieprasījuma kāpums, lielāko eksportētājvalstu ierobežotā naftas ieguve, kā arī ASV lēmums par izstāšanos no Irānas kodollīguma un attiecīgi sankciju atjaunošana pret Irānas jēlnaftas eksportu. Tomēr kopš oktobra vidus naftas cena strauji samazinājās, decembra beigās nokrītot līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada jūlija – 52 USD par barelu. To noteica augsti jēlnaftas ieguves apjomi un pazeminātas globālās ekonomikas izaugsmes prognozes. Kopumā 2018.gadā naftas cenas pieauga vidēji par 30 procentiem.
Alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai saistībā ar akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu cenas pieauga par 6%, kas kopējo cenu līmeni paaugstināja par 0,5 procentpunktiem. Dabasgāzes cenas pieauguma dēļ cenas gada laikā pieauga arī siltumenerģijai (par 1,9%) un gāzei (par 10,2%), kas kopā ar cenu kāpumu cietajam kurināmajam (par 17,3%) kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem. Savukārt, stājoties spēkā jaunajām obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm, cenas samazinājās elektroenerģijai par 2,3%, kas nedaudz samazināja vidējā cenu līmeņa pieaugumu ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu grupā.
Pārtikas cenas gada laikā palielinājās vien par 0,6% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu, ko ietekmēja gan PVN samazinājums gada sākumā, gan pārtikas produktu cenu dinamika pasaulē. Lielākā palielinošā ietekme bija maizei un graudaugiem, savukārt samazinošā – cukuram un augļiem. Pārtikas precēm cenu izmaiņas lielā mērā nosaka pasaules cenu svārstības. Pasaules pārtikas cenas gada laikā samazinājās par 4,3%, ko ietekmēja cenu kritums visās galvenajās pārtikas produktu grupās, izņemot graudaugus. Visstraujāk cenas samazinājās augu eļļām un cukuram saistībā ar lielo krājumu apjomu. Savukārt cenu kāpumu graudaugiem veicināja produkcijas kritums lielākajās ražotājvalstīs, galvenokārt nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ.
2018.gadā vidējā gada inflācija bija 2,5%. 2019. gadā vidējā gada inflācija būs līdzīga 2018. gadā vērotajai. To turpinās ietekmēt dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar akcīzes nodokļa palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā būs atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Ieva Šnīdere
EM Analītiskā dienesta analītiķe