Ministru kabinets šā gada 21. janvāra sēdē lēma noteikt stingrākas prasības atsevišķu ķīmisko vielu izmantošanai rotaļlietu ražošanā, lai nodrošinātu bērnu augsta līmeņa aizsardzību pret riskiem, ko rada ķīmisko vielu klātbūtne rotaļlietās.
Vienlaikus jāuzsver, ka 2019. gadā tika veikti arī grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīvā 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu (turpmāk – Rotaļlietu drošuma direktīva), samazinot iepriekš noteiktās migrācijas robežvērtības rotaļlietās izmantojamam alumīnijam, kā arī ieviešot jaunus ierobežojumus formaldehīdam, kas izmantots rotaļlietās, kuras paredzētas bērniem vecumā līdz 36 mēnešiem, vai citās rotaļlietās, kuras bērni var ievietot mutē.
Jaunās prasības attiecībā uz alumīniju plānots piemērot no 2021. gada 20. maija un no 2021. gada 21. maija attiecībā uz formaldehīdu.
Detalizēti ar MK apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2011. gada 15. februāra noteikumos Nr.132 “Rotaļlietu drošuma noteikumi” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.
Rotaļlietu drošuma prasību uzraudzība Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) ir noteikta kā viena no prioritāri uzraugāmajām jomām. Ik gadu PTAC veic dažādu rotaļlietu veidu testēšanu, nosakot to atbilstību būtiskajām drošuma prasībām, galvenokārt, pārbaudot mehāniskās un fizikālās īpašības, dažādu ķīmisko vielu klātbūtni un migrāciju, piemēram, tādiem elementiem, kā Antimons, Arsēns, Bārijs, Kadmijs, Hroms, Svins, Dzīvsudrabs, Selēns un no 2013. gada 20. jūlija – arī Alumīnijs, Bors, Hroms (III), Hroms (VI), Kobalts, Varš, Mangāns, Niķelis, Stroncijs, Alva, Organiskā alva, Cinks. Tāpat PTAC pārbauda arī organiskos ķīmiskos savienojumus, piemēram, primāros aromātiskos amīnus, akrilamīda, formaldehīda, fenola, benzola, stirola, tuluola migrāciju, krāsvielas, konservantus un bisfenolu A.
Attiecībā uz grozījumos Ministru kabineta noteikumos aptvertajām divām ķīmiskajām vielām – formaldehīdu un alumīniju – PTAC, veicot rotaļlietu paraugu testēšanu, līdz šim neatbilstības nav konstatējis.
Papildu informācija par ķīmiskajām vielām
Formaldehīdu izmanto par monomēru polimēru materiālu ražošanā, kurus bieži vien izmanto rotaļlietās. Tāpēc, likdami mutē rotaļlietas, kas satur polimēru materiālus, bērni var uzņemt formaldehīdu. Formaldehīdu izmanto arī, ražojot ar sveķiem savienotu kokmateriālu ražojumus, ko izmanto kā rotaļlietu sastāvdaļas. Formaldehīds var būt arī tekstila, papīra un ādas rotaļlietu materiālā. Formaldehīda konservanta funkcijas dēļ tas var būt ūdensbāzētā rotaļlietu materiālā, piemēram, ziepju burbuļos vai flomāsteru tintēs, kā arī sausos materiālos, kurus pirms lietošanas paredzēts sajaukt ar ūdeni.
Formaldehīds ir klasificēts kā 1.B kategorijas kancerogēna viela.
Veselības, vides un jauno risku zinātniskā komiteja (SCHEER), ņemot vērā dažādās 2008. un 2011. gadā noteiktās pieļaujamās alumīnija uzņemšanas devas, pārskatīja datus par alumīnija toksiskumu. Tā kā bērni tiek pakļauti alumīnija iedarbībai ne tikai ar rotaļlietām, SCHEER ierosināja pārskatīt un samazināt līdz šim noteiktās alumīnija robežvērtības. No aptuveni 5800 testiem vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs tika iegūti tirgus uzraudzības dati par rotaļlietās esošu alumīniju, un gandrīz visos gadījumos tika konstatēta atbilstību ierosinātajām migrācijas robežvērtībām. Arī Eiropas Rakstāmpiederumu ražotāju apvienības (EWIMA) sniegtie dati par aptuveni 250 paraugiem liecināja, ka ievērojama rakstāmpiederumu materiālu daļa jau atbilst minētajām robežvērtībām. Rezultātā ir veikti Rotaļlietu drošuma direktīvas grozījumi, lai šobrīd noteikto alumīnija robežvērtību rotaļlietās samazinātu vēl vairāk.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa