Saeimai galīgajā lasījumā apstiprinot grozījumus Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā, precizētas prasības nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbībai Latvijā, nodrošinot efektīvāku šo personu profesionālās darbības uzraudzību, kā arī sekmējot stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu. Grozījumi likumā vēl jāizsludina Valsts prezidentam.
Līdz šim spēkā esošās likuma normas paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem jābūt iekļautiem nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā un ik gadus jāpiedalās kvalifikācijas celšanas pasākumos. Ja nekustamā īpašuma darījumu starpnieks nav cēlis savu kvalifikāciju, esošais regulējums nosaka nekustamā īpašuma darījumu starpnieku izslēgt no nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra. Vienlaikus regulējumā nebija ietverta prasība celt kvalifikāciju, ja pēc izslēgšanas nekustamā īpašuma darījumu starpnieks vēlas reģistrēties atkārtoti. Līdz ar to bija izveidojusies situācija, ka nereti nekustamā īpašuma darījumu starpnieki apzināti neievēroja likumā ietverto prasību par kvalifikācijas celšanas pasākumu apmeklēšanu.
Līdz ar grozījumiem likumā noteikts papildu mehānisms to nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības ierobežošanai, kuri kalendārā gadā nav cēluši kvalifikāciju. Likumā iekļauta norma, ka gadījumā, ja nekustamā īpašuma darījumu starpnieks nav izpildījis kvalifikācijas celšanas prasības, tad nekustamā īpašuma darījumu starpniekam pēc izslēgšanas no nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra būs iespēja tikt atjaunotam reģistrā, ja tiks izpildītas prasības attiecībā uz kvalifikācijas celšanas pasākumu. Papildus likums papildināts ar normu, kura uzliek pienākumu nekustamā īpašuma darījumu starpniekam veikt kvalifikācijas celšanas pasākumu, ja izslēgšana no nekustamā īpašuma darījuma starpnieku reģistra ir bijusi uz nekustamā īpašuma darījumu starpnieka iesnieguma pamata, paredzot, ka kvalifikācijas pasākums ir jāveic, ja nekustamā īpašuma darījumu starpnieks atkārtoti vēlas reģistrēties nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.
Pēc Valsts ieņēmuma dienesta informācijas, Latvijā ir ap 1450 nekustamā īpašuma darījumu starpnieku – saimnieciskās darbības veicēju, bet uz 2023. gada 10. maiju Ekonomikas ministrijas uzturētājā reģistrā reģistrēts 781 nekustamā īpašuma darījumu starpnieki, tātad aptuveni puse Latvijā esošo nekustamā īpašuma darījumu starpnieku nav iekļauti nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, bet sniedz starpniecības pakalpojumus, un sodi šiem pakalpojumu sniedzējiem netiek piemēroti. Papildus Valsts ieņēmumu dienests pārbaudēs ir konstatējis gadījumus, kad fiziskas personas sniedz starpniecības pakalpojumus bez saimnieciskās darbības reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienestā, līdz ar to apgrūtināta šādu personu sniegto pakalpojumu uzraudzība.
Līdz ar grozījumiem likumā arī noteikts, ka fiziska persona var reģistrēties nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā tikai tad, ja persona ir reģistrējusi savu saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā.
Tāpat noteikta administratīvā soda (brīdinājums vai naudas sods) piemērošana tiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem, kuri starpniecības pakalpojumus sniegs bez reģistrācijas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.
Visbeidzot līdz ar grozījumiem likumā arī mazināts administratīvais slogs šīs nozares komersantiem. Šobrīd likumā noteikts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem katru gadu līdz 31. janvārim jāiesniedz Ekonomikas ministrijai informācija par iepriekšējā kalendāra gadā noslēgtajiem starpniecības pakalpojumu līgumiem, norādot to skaitu un darījumu summas. Ņemot vērā to, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem kā saimnieciskās darbības veicējiem ir jāsniedz dažādas atskaites Valsts ieņēmumu dienestam, šī prasība no likuma dzēsta.
Detalizēti ar Saeimas apstiprinātajiem grozījumiem Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā var iepazīties Saeimas tīmekļa vietnē.
Kā zināms, 2020. gada 1. augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas regulē nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālās darbības tiesiskos pamatus un nodrošina šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu. Likums paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība. Ministru kabineta 2020. gada 29. septembra noteikumi Nr. 602 “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi” nosaka apdrošināšanas līguma minimālo atbildības limitu gadā un obligātos riskus, kurus jāapdrošina nekustamā īpašuma darījumu starpniekam. Vienlaikus, likums paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija starpniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai personas, kuras iekļautas Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Reģistrs ir publiski pieejams Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
67013193