Paredzams, ka eksporta izaugsme atgriezīsies gada otrajā pusē

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada aprīlī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 5,1%, savukārt importa vērtība samazinājās par 9,9%. Eksporta un importa vērtības samazinājums gada griezumā joprojām ir daļēji saistāms ar cenu samazinājumu. Tādējādi tirdzniecības negatīvais saldo aprīlī bija 9,9%.

Aprīlī gada griezumā būtiski samazinājās graudaugu kultūru, kā arī lopbarības un sauszemes transportlīdzekļu eksporta vērtība. Jāatzīmē, ka jau vairāk nekā gadu, turpināja samazināties arī minerālo produktu eksports. Mērenāk saruka dzīvnieku un augu tauku, kā arī lidaparātu to daļu eksporta vērtība. Savukārt pozitīvu ieguldījumu eksportā deva organisko ķīmisko savienojumu, piena un miltu izstrādājumu, tabakas, koksnes un tās izstrādājumu, kā arī parfimērijas un kosmētikas izstrādājumu eksports.

Par 0,7% aprīlī gada griezumā pieauga eksports uz Latvijas galveno tirgu – ES valstīm. Eksporta vērtība straujāk auga uz Poliju (mehānismi, elektroierīces), Igauniju (dzelzs un tērauds, piena produkti), Ungāriju (minerālie produkti), Beļģiju (organiskie ķīmiskie savienojumi) un Čehiju (minerālie produkti). Savukārt samazinājās eksports uz Portugāli (graudaugi), Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti, lopbarība), Dāniju (dzīvnieku un augu tauki) un Somiju (minerālie produkti).

Savukārt uz NVS valstīm aprīlī eksportsbūtiski samazinājās – par 20,3%. Strauji saruka eksports uz Krieviju (farmācijas produkti, mehānismi), mērenāk – uz Baltkrieviju (optiskās ierīces, farmācijas produkti). Lielu daļu no visa eksporta uz Krieviju joprojām sastāda dzērienu eksports. Tāpat tiek eksportēti apavi, apģērbi, to piederumi un farmācijas produkti, kā arī citas sankcijām nepakļautas preces.

Aprīlī samazinājās arī eksports uz pārējām valstīm – par 16,7%. Šajā valstu grupā eksporta vērtība samazinājās uz Ukrainu (minerālie produkti, neatšifrētu kodu preces), Turciju (dzelzs un tērauds), kā arī uz Tanzāniju, Angolu un Tunisiju (uz visām trim – graudaugi). Savukārt eksporta vērtība pieauga uz Apvienoto Karalisti (koksne), Maroku (minerālie produkti) un Nigēriju (graudaugi).

Gada griezumā aprīlī importa vērtības kritumu galvenokārt noteica lidaparātu un to daļu importa vērtības samazinājums. Būtiski samazinājās arī minerālo produktu imports, kas sarūk jau kopš 2023.gada februāra. Mērenāk samazinājās sauszemes transportlīdzekļu un mehānismu un ierīču imports. Savukārt pieauga farmācijas produktu, dzērienu un lopbarības imports.

Kopumā 2024.gada četros mēnešos preču eksports faktiskajās cenās bija par 7,6% mazāks nekā pirms gada, bet preču imports šajā laikā samazinājās par 11,3 procentiem.

Paredzams, ka eksporta izaugsme atgriezīsies gada otrajā pusē. Izaugsmi turpinās ietekmēt ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā nenoteiktība. Šajā situācijā ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus.

Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja

Edmunds Gergelevičs

EM Analītikas dienesta analītiķis