Ekonomikas ministrija š.g. 19. oktobra sēdē informēja valdību par Ministru kabineta 2020. gada 11. februārī apstiprinātā Rīcības plāna publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai izpildes gaitu.
Kā zināms, Rīcības plāns publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai tika izstrādāts 2020. gadā pēc tam, kad Konkurences padome paziņoja par pārbaudes uzsākšanu par iespējamo karteļa vienošanos būvniecības nozarē, kurā varētu būt iesaistīti vairāk kā 10 lielākie būvkomersanti. Rīcības plānā tika ietverta virkne pasākumu publisko iepirkumu normatīvā regulējuma uzlabojumiem, precīzi nosakot to atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, darbības rezultātus un izpildes termiņus. Rīcības plāns satur 14 kompleksus pasākumus publisko iepirkumu procesa pilnveidošanai, tai skaitā likumdošanas iniciatīvas, politikas plānošanas dokumentu izstrādi, kā arī metodisko materiālu izstrādi publisko iepirkumu procesa kvalitātes uzlabošanai.
Šobrīd no plānā ietvertajiem pasākumiem pilnībā izpildīti ir seši pasākumi, no kuriem svarīgākie ir:
- izstrādāti grozījumi publisko iepirkumu regulējumā, pastiprinot pretendentu/kandidātu kvalifikācijas prasības, lai nepieļautu negodprātīgu komersantu dalību publiskajos iepirkumos;
- izstrādāti grozījumi Konkurences likumā, stiprinot Konkurences padomes pilnvaras;
- izstrādātas vadlīnijas (nozaru griezumā) pretendentu kvalifikācijas prasībām, veicinot objektīvu, efektīvu un caurspīdīgu atlases procesu;
- Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā integrēts mašīntulkošanas rīks, lai nodrošinātu informāciju angļu valodā;
- ieviests digitāls iepirkumu risku izvērtēšanas rīks.
Vienlaikus uzsākti un šobrīd vēl turpinās astoņu pasākumu izpilde, no kuriem divu pasākumu izpilde tuvojas noslēgumam:
- izstrādāts un jau iesniegts izskatīšanai valdībā Ministru kabineta noteikumu projekts par tipveida publisko būvdarbu līgumu noteikumiem, nosakot publiskajos būvdarbu līgumos obligāti iekļaujamos līgumu noteikumus par būvdarbu pieņemšanu, samaksas veikšanu, līgumsaistību izpildes garantijām;
- sagatavoti un tiek skaņoti ar iesaistītajām pusēm grozījumi Konkurences likumā par Konkurences padomes pilnvaru paplašināšanu un efektivizēšanu, ar kuru tiek pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2019/1/ES par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu prasības nacionālajā likumdošanā. Direktīva paredz stiprināt KP darbību ar nepieciešamajām neatkarības garantijām, resursiem un izpildes pilnvarām efektīvai konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanai un prevencijai.
Tāpat jāatzīmē, ka četriem izstrādes procesā esošiem pasākumiem vēl nav iestājies izpildes termiņš, t.i. par publisko iepirkumu centralizāciju, valsts amatpersonas statusa noteikšanu publiskā sektora sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu komisiju locekļiem, prasību zaudējumu atlīdzināšanai centralizāciju un būves informācijas modelēšanas prasību ieviešanu publiskajos būvdarbu iepirkumos.
Detalizēti ar Informatīvo ziņojumu “Par Ministru kabineta 2020.gada 11.februāra rīkojumā Nr. 49 “Par rīcības plānu publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai” ietverto pasākumu izpildes gaitu” var iepazīties Tiesību aktu projektu publiskajā portālā (dienas kārtības 4.3.punkts).
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa