Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 3.ceturksnī IKP salīdzināmās cenās bija par 1.6% mazāks nekā pirms gada. Kopumā šogad trīs ceturkšņos IKP saruka par 0,5%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.
Šogad 3.ceturksnī mājsaimniecību patēriņš bija par 1,1% lielāks nekā pirms gada, kas ir salīdzinoši augstāks kāpums nekā gada pirmajos ceturkšņos, un to pozitīvi ietekmē reālo ienākumu pieaugums.
Investīcijas šī gada 3.ceturksnī samazinājās par 5,1%. Straujākais ieguldījumu samazinājums novērots pozīcijā “Citas ēkas un būves” – samazinājums par 6,9%. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tai skaitā transportlīdzekļos, kā arī ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos samazinājās attiecīgi par 2,8% un 4,7%. Turpina pieaugt valdības izdevumi, kas 3.ceturksnī gada griezumā pieauga par 7,7%.
Preču un pakalpojumu eksports 3.ceturksnī bija par 0,2% lielāks nekā pirms gada. Preču eksports pieauga par 0,5%, savukārt pakalpojumu eksports saruka par 1,5%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti. Galvenie eksportētie pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi. Arī preču un pakalpojumu imports 3.ceturksnī pieauga - par 0,2%. Preču imports palielinājās par 0,2%, bet pakalpojumu imports samazinājās par 0,3%. Galvenās importa preces ir elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transportlīdzekļi un to daļas. Svarīgākie importētie pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.
Nozaru griezumā tendences saglabājas ļoti atšķirīgas. Lielākie pieaugumi šī gada 3.ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bija novēroti šādās nozarēs: pārējā rūpniecība (pieaugums par 13%), māksla izklaide un atpūta (12,8%) un tirdzniecība (4,7%). Zemāks pieaugums bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos (2,1%) un finanšu un apdrošināšanas darbības (2,5%). Pārējās rūpniecības nozares straujo pieaugumu galvenokārt ietekmēja pieaugumi elektroenerģijas, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 20,1 %), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 12,2 %) un ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā (par 3,4 %). Tirdzniecības nozares pieaugumu galvenokārt noteica straujāks mājsaimniecību patēriņa pieaugums un ārējās tirdzniecības pieaugums. Visas tirdzniecības apakšnozares uzrādīja pozitīvus rezultātus. Automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozare palielinājās par 7,6 %, mazumtirdzniecība – par 0,5 % un vairumtirdzniecība – par 1,6 %.
Straujākie kritumi bija izglītības (-9,3%), transporta un uzglabāšanas nozarēs (-7,7%), kā arī būvniecības (-6,9%) un veselības un aprūpes(-6,8%) un operācijas ar nekustamo īpašumu nozarēs (-4,5%). Transporta un uzglabāšanas nozares straujo kritumu galvenokārt ietekmēja sauszemes un cauruļvadu transporta darbības (-8,3 %), ūdens transports (-15,5 %), uzglabāšanas un transporta palīgdarbību joma (-8,6 %), pasta un kurjeru darbības (-4,2 %). Turpretī pozitīvu ieguldījumu sniedza gaisa transporta nozares izaugsme (palielinājums par 16,7 %). Būvniecības kritums galvenokārt ir saistīts ar zemu ēku būvniecību pieprasījumu un kritumu inženierbūvniecībā. Specializēto būvdarbu apjoms samazinājies par 2,7%. Apstrādes rūpniecība uzrādīja 2,2% kritumu. Galvenokārt to ietekmēja kritums lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošana – kritums par 1,2%. Kritumi ir novērojami arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā (-7,8%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (-5,5%) un pārtikas produktu ražošanā (-2%). Kopumā pozitīvus darbības rezultātus uzrādīja 10 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm.
Paredzams, ka ekonomika varētu atgriezties pie noturīgas izaugsmes nākamgad, palielinoties iekšzemes patēriņam un investīciju apjomam.
Ekonomikas ministrijas komentāru sagatavoja
Analītikas dienests