Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, oktobrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 0,5%. Savukārt preču imports būtiski samazinājās – par 12,8% Līdz ar to, būtiski ir sarucis tirdzniecības deficīts.
Eksporta pieaugumu oktobrī būtiski ietekmēja graudaugu kultūru, alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu, kā arī farmācijas produktu eksporta vērtības palielinājums. Savukārt oktobrī samazinājās koksnes un tās izstrādājumu, minerālo produktu, mehānismu un ierīču, kā arī dzelzs un tērauda eksporta vērtība.
2019.gada oktobrī preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 1,4%. Eksports būtiski samazinājās uz Lietuvu (minerālie produkti), Zviedriju (graudaugi, ķīmiskie produkti, koksne) un Poliju (koksne, dzīvnieku produkcija, minerālie produkti, transportlīdzekļi), savukārt pieauga uz Igauniju (koksne, minerālais produkti) un Somiju (eļļas augu sēklas).
Būtiski pieauga eksports uz NVS valstīm – par 14,7%, tai skaitā uz Krieviju – par 18,5% (farmaceitiskie produkti, alkoholiskie dzērieni). Pieauga eksports arī uz Baltkrieviju, bet samazinājās uz Uzbekistānu.
Oktobrī nedaudz samazinājās eksports uz pārējām valstīm – par 3,1%. Ievērojami samazinājās eksports uz ASV (mehānismi) un Saūda Arābiju (graudaugi), bet pieauga uz Keniju un Kongo DR (uz abām – graudaugi).
Preču importa samazinājumu oktobrī lielā mērā noteica lidaparātu un to daļu un minerālo produktu importa vērtības kritums. Samazinājās arī mehānismu un ierīču un sauszemes transportlīdzekļu imports. Savukārt kritumu nedaudz kompensēja pārtikas rūpniecības ražojumu importa vērtības pieaugums.
Gada desmit mēnešos eksports bija par 0,6% lielāks nekā pirms gada, bet imports samazinājās par 1,1 %.
Arī kopumā gadā paredzams mērens eksporta pieaugums. Straujāku eksporta attīstību ierobežo vāji izaugsmes tempi tirdzniecības partnervalstīs.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītikas dienesta analītiķis