Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023. gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, patēriņa cenu līmenis precēm saglabājās nemainīgs, bet pakalpojumiem samazinājās par 0,1 %.
Novembrim ir raksturīgs cenu samazinājums vai ļoti zema inflācija, kas galvenokārt ir saistīts ar sezonāliem faktoriem. Šogad novembrī bija vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas.
Lielākā palielinošā ietekme novembrī bija cenu kāpumam pārtikai par 1 %, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Jāatzīmē, ka novembrī pārtikai ir raksturīgs cenu palielinājums un tradicionāli liela ietekme ir cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem, tādēļ šogad var vērot šim mēnesim raksturīgas pārtikas cenu pārmaiņas.
Jāatzīmē, ka novembrī, salīdzinot ar oktobri, pārtikas produktu cenas pasaulē saglabājās nemainīgas, bet gada laikā tām bija vērojams kritums par 10,7 %. Novembrī augu eļļu, piena produktu un cukura cenu indeksu kāpums kompensēja graudaugu un gaļas cenu indeksu samazināšanos. Straujākais cenu pieaugums novembrī bija augu eļļām pēc krituma trīs mēnešus pēc kārtas, ko noteica augstākas palmu un saulespuķu eļļas cenas pasaulē, galvenokārt pateicoties sezonāli mazākai izlaidei vadošajās ražotājvalstīs un stabilam importa pieprasījumam, kas vairāk nekā kompensēja sojas un rapšu eļļas cenu kritumu. Savukārt otro mēnesi pēc kārtas pieauga piena produktu cenu indekss, cenām pieaugot piena pulverim un sviestam, ko galvenokārt noteica lielais Ziemeļaustrumāzijas pircēju importa pieprasījums, ierobežotie krājumi un palielināts iekšējais pieprasījums pirms ziemas brīvdienām Rietumeiropā. Pēc krituma iepriekšējā mēnesī novembrī atkal pieauga cukura cenas, ko galvenokārt noteica bažas par globālā eksporta pieejamību pašreizējā sezonā, pasliktinoties ražošanas izredzēm divās vadošajās eksportētājvalstīs Taizemē un Indijā, ko izraisīja smagi sausie laika apstākļi, kas saistīti ar El Niño fenomenu, sūtījumu kavēšanās no Brazīlijas un Brazīlijas reāla nostiprināšanās attiecībā pret ASV dolāru. Tomēr spēcīgais ražošanas temps Brazīlijā un zemākas jēlnaftas cenas ierobežoja straujāku cenu pieaugumu. Jāatzīmē, ka cukura cenas joprojām saglabājās par 41 % augstākas nekā iepriekšējā gada novembrī. Visstraujāk novembrī samazinājās graudaugu cenas, ko ietekmēja kritums gan rupjo graudu cenām, pieaugot piegādēm no Argentīnas un ASV, gan kviešiem, atspoguļojot sezonālo piegāžu palielināšanos Argentīnā un Austrālijā un spēcīgo konkurenci no Krievijas. Kopumā graudaugu cenas pasaulē bija par 19,4 % zemākas nekā iepriekšējā gada novembrī. Mērenāks cenu kritums bija gaļas cenu indeksam. Cenas samazinājās visiem gaļas veidiem, izņemot aitu gaļu. Cenu kritumu galvenokārt noteica palielinātās piegādes no galvenajām ražotājvalstīm, cūkgaļai arī vājais importa pieprasījums no Āzijas tirgiem.
Noslēdzoties akcijām, vērā ņemams cenu pieaugums bija arī personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem par 9 %, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem.
Lielākā samazinošā ietekme novembrī bija cenu kritumam ar mājokli saistītiem energoresursiem, kas kopā kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,3 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kritumam siltumenerģijai par 3,2 % un elektroenerģijai par 1,8 %. Cenas samazinājās arī dabasgāzei un cietajam kurināmajam.
Pēc cenu kāpuma iepriekšējos četros mēnešos novembrī cenas samazinājās degvielai – par 3,5 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,2 procentpunktiem. Cenas līdzīgi samazinājās gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam.
Pasaules naftas cenas tāpat kā oktobrī arī novembrī turpināja samazināties – mēneša laikā vidēji par 7,5 %. Mēneša laikā Brent jēlnaftas cenas svārstījās no 86 ASV dolāriem par barelu mēneša sākumā līdz 77 ASV dolāriem par barelu mēneša vidū, mēnesi noslēdzot ap 80 ASV dolāru par barelu līmenī. Naftas cenu kritumu noteica strīdi starp OPEC+ dalībvalstīm par naftas ieguves līmeni un spēcīgas piegādes pazīmes, īpaši no valstīm, kas nav OPEC valstis, kā ASV, kur strauji pieaug jēlnaftas krājumi.
Pakalpojumiem novembrī cenas samazinājās vidēji par 0,1 %, kas kopējo cenu līmeni būtiski neietekmēja. Lielākā samazinošā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kritumam kompleksiem atpūtas pakalpojumiem un izmitināšanas pakalpojumiem. Savukārt pakalpojumu sektorā lielāko palielinošo ietekmi uzrādīja pārvadājumu pakalpojumi, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums starptautiskiem lidojumiem.
2023. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, patēriņa cenas pieauga par 1 %. Gada vidējā inflācija bija 10,6 %.
Prognozējams, ka 2023. gadā vidējā gada inflācija varētu sasniegt 9 %. Arī turpmāk galvenā ietekme uz cenu izmaiņām joprojām būs saistīta ar energoresursu un pārtikas cenu svārstībām pasaulē, kā arī to noteiks globālā attīstība. Vienlaikus inflāciju Latvijā ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicinās atalgojuma kāpums. Kopumā 2024. gadā vidējā gada inflācija sagaidāma 2 % robežās.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Ieva Šnīdere
Analītikas dienesta analītiķe