Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, novembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 9,1%. Savukārt preču imports pieauga mērenāk – par 4,1%. Līdz ar to tirdzniecības deficīts bija mazāks nekā pirms gada.
Novembrī gada griezumā pieauga preču eksporta vērtība uz ES valstīm – par 7,5%. Eksports pieauga uz Lietuvu, Igauniju (uz abām – elektroierīces un iekārtas), Spāniju (graudaugi) un Dāniju (koksne, eļļas augu sēklas). Savukārt eksports samazinājās uz Zviedriju (jaukti ķīmiskie produkti un mēbeles).
Savukārt nedaudz saruka eksports uz NVS valstīm – par 0,5%. Strauji pieauga eksporta vērtība uz Ukrainu (lidaparāti un to daļas), bet samazinājās uz Krieviju (dzērieni).
Novembrī ievērojami pieauga eksports uz pārējām valstīm – par 23,5%. Strauji eksporta vērtība pieauga uz Apvienoto Karalisti (koksne), Nigēriju, Mozambiku, Maroku, Alžīriju, Ganu un Singapūru ( uz visām –graudaugi), bet samazinājās uz Saūda Arābiju (graudaugi).
Preču importa pieaugumu novembrī gada griezumā būtiski ietekmēja elektroierīču un iekārtu, mehānismu un ierīču, dzērienu un graudaugu vērtības palielinājums. Savukārt samazinājās minerālo produktu un tabakas importa vērtība.
Pateicoties ievērojamam eksporta kāpumam septembrī - novembrī, kopumā gada vienpadsmit mēnešos eksports pārsniedza pagājušā gada apjomus par 0,7%. Savukārt importēts šajā laika posmā tika par 6% mazāk preču nekā pirms gada.
Lai arī pēdējos mēnešos, neskatoties uz koronavīrusa epidēmijas izplatības ierobežojumiem, partnervalstīs eksporta vērtība turpināja palielināties, turpmākā eksporta attīstība, līdzīgi kā kopējās ekonomikas perspektīvas joprojām ir neskaidras jaunu Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu dēļ. Jācer, ka arī turpmāk ražotāji spēs pielāgoties Covid-19 pandēmijas izraisītajai situācijai un veiksmīgi pārvarēt arī vīrusa izplatības 2.vilni, turpinot audzēt eksporta apjomus arī 2021.gadā.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītikas dienesta analītiķis