Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada novembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 3%, savukārt straujāk saruka importa vērtība – par 12,5%. Tādējādi tirdzniecības bilance novembrī gada griezumā samazinājās līdz -3,8%.
Novembrī gada griezumā nedaudz pieauga eksports uz Latvijas galveno tirgu – ES valstīm – par 2,3%. Eksporta vērtība straujāk auga uz Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti), Dāniju (koksne), Spāniju (graudaugi) un Lietuvu (transportlīdzekļi). Savukārt eksporta vērtība samazinājās uz Vāciju (eļļas augu sēklas), Franciju (gaisa kuģi, to daļas) un Igauniju (elektroierīces un iekārtas).
Savukārt strauji – par 24% samazinājās eksports uz NVS valstīm. Būtiski saruka eksports uz Krieviju (dzērieni, mehānismi) un Baltkrieviju (valkāts apģērbs, farmācijas produkti). 50% no visa eksporta uz Krieviju novembrī sastādīja dzērienu eksports. Tāpat tiek eksportēti apavi, apģērbi, to piederumi, parfimērijas un farmācijas produkti, kā arī citas sankcijām nepakļautas preces.
Novembrī samazinājās eksports uz pārējām valstīm – par 8,7%. Šajā valstu grupā eksporta vērtība būtiski auga uz Angolu (graudaugi), Tunisiju (minerālie produkti) un Indiju (dārzeņi). Savukārt eksporta vērtība samazinājās uz Ukrainu (neatšifrētas preces), Kanādu (eļļas augu sēklas) un Madagaskaru (graudaugi).
Novembrī gada griezumā importa samazinājumu būtiski ietekmēja lidaparātu un to daļu importa vērtības kritums. Samazinājās arī minerālo produktu, elektroierīču un iekārtu, kā arī mehānismu un ierīču imports. Savukārt pieauga koksnes un tās izstrādājumu imports.
Paredzams, ka 2024. gada pēdējā mēnesī būs vērojama pozitīva eksporta izaugsme. Tomēr to turpinās ietekmēt ierobežots ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā nenoteiktība. Šajā situācijā ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Ieva Šnīdere
Analītikas dienesta analītiķe