Būvniecības nozarē vairākkārt publiski izskanējuši gadījumi, kad ģenerāluzņēmēji nav norēķinājušies par padarītajiem darbiem ar apakšuzņēmējiem. “Droša uzņēmējdarbības vide un godīga konkurence ir pamata stūrakmeņi, uz kuriem būvējam politiku ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai. Ir jārod risinājums, lai novērstu situāciju, kad apakšuzņēmēji nesaņem samaksu par paveiktajiem darbiem. Ja apakšuzņēmējs nesaņem norēķinus, tas nevar izmaksāt algu darbiniekiem un norēķināties par citiem pakalpojumiem, kas apdraud uzņēmēja turpmāko darbību. Vienlaikus galvenais piegādātājs (ģenerāluzņēmējs) iegūst konkurences priekšrocības publiskajos iepirkumos, jo var piedāvāt zemāku cenu, jau sākotnēji ieplānojot nenorēķināšanos ar apakšniekiem,” uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
Šā gada 11. februārī Ministru kabineta apstiprinātajā Rīcības plānā publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai viens no iekļautajiem pasākumiem paredz Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz šā gada beigām izstrādāt risinājumu, lai noteiktu pasūtītāja pienākumu pārliecināties, ka piegādātājs ir norēķinājies ar apakšuzņēmējiem publiskos būvdarbu līgumos.
Ekonomikas ministrija jau tuvākajā laikā organizēs visu iesaistīto pušu diskusiju, lai apzinātu gan būvniecības nozares dalībnieku, gan publisko iepirkumu veicēju viedokli par efektīvāko risinājumu, kā noteikt pasūtītāja pienākumu pārliecināties, ka piegādātājs ir norēķinājies ar apakšuzņēmējiem publiskajos būvdarbu līgumos.
“Nosakot normatīvajos aktos pienākumu publiskajam pasūtītājam pārliecināties, ka notikusi norēķināšanās ar apakšuzņēmējiem visā piegādes ķēdē, nodrošināsim godīgāku konkurenci starp publisko iepirkumu izpildītājiem, kā arī turpināsim sakārtot būvniecības nozares darbību. Pretējā gadījumā jau tuvākajā laikā nozarē būs vērojams vēl izteiktāks darba spēka trūkums – jauniešiem nebūs motivācijas strādāt šajā nozarē; savukārt esošajam darbaspēkam jājūtas drošiem, ka viņi regulāri saņems godīgi pelnīto atalgojumu,” tupina ministrs.
Svarīgi noradīt, ka godīgas konkurences nodrošināšanas nolūkos Igaunijā jau no šā gada ir ieviesta norma, kas paredz gala maksājuma apturēšanu, ja apakšuzņēmējs iesniedz prasību par saistību neizpildi un ja pasūtītājs iesniegumu atzīst par pamatotu.
Kā zināms, Ministru kabinets š.g. 11. februārī apstiprināja Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādāto rīcības plānu publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai, kas ietver virkni pasākumus publisko iepirkumu normatīvā regulējuma uzlabojumiem, precīzi nosakot to atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, darbības rezultātus un izpildes termiņus. Rīcības plānā ietverti kopumā 14 pasākumi vairākos rīcības virzienos - iepirkumu nolikumu pilnveidei, kvalifikācijas celšanai, informācijas pieejamības veicināšanai, publisko iepirkumu atlases un līgumu izpildes kontroles pilnveidošanai, un konkurences tiesību ievērošanas stiprināšanai. Detalizētāka informācija par rīcības plānu publicēta Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa