Lai sekmētu energoefektivitātes pieaugumu un kāpinātu uzņēmumu konkurētspēju, šobrīd spēkā esošais Energoefektivitātes likums paredz pienākumu komersantiem ieviest energopārvaldības sistēmu, veikt energoauditu vai papildināt esošo vides pārvaldības sistēmu ar energoefektivitātes pasākumiem un par paveikto informēt Ekonomikas ministriju. Komersantiem, kas atbilst lielā elektroenerģijas patērētāja statusam ar gada elektroenerģijas patēriņu virs 500 MWh, likumā noteiktie pienākumi bija jāizpilda līdz 2018. gada 1. aprīlim. Savukārt tiem komersantiem, kas līdz šim termiņam neizpildīja attiecīgo pienākumu vai izpildīja to ar nokavēšanos, tiek piemērota energoefektivitātes nodeva.
“Energoefektivitātes likuma izstrādi 12. Saeima vilcināja 3 gadus, t.i. līdz 2016. gadam. Kaut gan pēc tam katram lielajam uzņēmumam individuāli tika sūtītas 2-3 atgādinājuma vēstules izvērtēt savu elektroenerģijas patēriņu laicīgi un atbildīgi, kā arī noteiktajā termiņā informēt Ekonomikas ministriju par to izpildi, acīmredzot ar to bija par maz, jo daudzi uzņēmumi noteiktajos termiņos šo pienākumu neveica. Arī pēdējās dienās publiski izskanējušais SIA “Liepkalni” gadījums to apliecina – uzņēmums energoauditu pabeidza 2018. gada 30. novembrī, informāciju ministrijā iesniedza 7. decembrī, t.i. ar 8 mēnešu nokavēšanos. Atbilstoši šobrīd spēkā esošajai likuma redakcijai šāda nokavēšanās ir likuma normas pārkāpums, kā rezultātā tam piemērota iepriekš minētā nodeva. Netiek diferencēts arī kavējuma ilgums – nodeva par vienas dienas kavējumu ir līdzvērtīga nodevai par prasību neizpildīšanu,” uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
Iepriekšminētais pienākums attiecināms uz 1010 komersantiem, kas ir lielie elektroenerģijas patērētāji, no kuriem likuma prasības izpildījuši 815 komersanti. Lēmumi par energoefektivitātes nodevas piemērošanu kopumā jau paziņoti 132 komersantiem, saskaņošanā vēl 63 lēmumi. Komersantiem piemērotās nodevas apmērs svārstās amplitūdā no 3200 līdz 50 000 eiro (vidējā 8050 eiro). Nodevas aprēķināšanas formula – 6,377 eiro par katru uzņēmuma patērēto MWh, tātad jo lielāks uzņēmuma elektroenerģijas patēriņš, jo lielāks arī nodevas apmērs.
“Manā vadībā Ekonomikas ministrijas mērķis NAV iekasēt līdzekļus no uzņēmējiem, kas ir pretimnākoši. Mūsu mērķis ir attīstīt uzņēmējdarbību, paralēli veicinot uzņēmēju arvien pastāvīgāku pievēršanos energoefektivitātei un zaļajai domāšanai. Tādēļ, labojot iepriekšējās Saeimas un valdības kļūdas, tuvākajā laikā sākšu sarunas ar Saeimas Tautsaimniecības komisiju, lai rastu risinājumu energoefektivitātes nodevas piemērošanas jautājumam un līdz ar to pastieptu palīdzošu roku pretī uzņēmējiem,” uzsver R.Nemiro.
“Savu laiku un resursus uz šīs zemes mēs aizņemamies no saviem bērniem. Lai Latvija izpildītu ES energoefektivitātes prasības uz 2020. gadu, un valstij nebūtu jāmaksā milzīgas soda naudas par to neizpildi, mums katram ir jāizpilda šodienas pienākumi ar vislielāko atbildības sajūtu. Tādēļ pretī sagaidu uzņēmēju, īpaši lielo elektroenerģijas patērētāju, pastāvīgas rūpes par energoefektivitātes celšanu savos uzņēmumos. Tas uzņēmumiem palīdzēs efektivizēt iekšējos procesus, atbildīgāk izmantot energoresursus un galu galā samazināt savus elektrības rēķinus, tādējādi būtiski ceļot sava uzņēmuma konkurētspēju un Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju kopumā. Vienlaikus aicinu uzņēmējus nākotnē daudz aktīvāk iesaistīties likumu izstrādes procesā, tādējādi nodrošinot lielāku informētību par tajos noteiktajiem pienākumiem,” pauž ministrs.
Vienlaikus atgādinām, ka uzņēmumiem, kas rūpējas par efektīvu enerģijas un resursu izmantošanu, valsts ir paredzējusi arī papildu priekšrocības. Saskaņā ar Energoefektivitātes likumu sertificētas energopārvaldības sistēmas esamība ir labvēlīgs kvalificējošs kritērijs, vērtējot lielo elektroenerģijas patērētāju projektu pieteikumus dažāda veida valsts atbalstam. Savukārt energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kuros ieviesta energopārvaldība, var pretendēt uz samazinātu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti, tādējādi vēl mazinot elektroenerģijas izmaksas. Papildu informācija par šī atbalsta kvalifikācijas kritērijiem pieejama Ministru kabineta 2015.gada 14.jūlija noteikumos Nr.395 “Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam”. Atbalstu (dāvinājumu) energoaudita veikšanai piedāvā ALTUM, kas sedzot 85% energoaudita izmaksu.
BEATA JONITE
Ekonomikas ministra padomniece
sabiedrisko attiecību jautājumos
Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519, Latvija