Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro 2019. gada 18. februārī piedalīsies Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Konkurētspējas ministru padomes (turpmāk – Padome) sēdē par ES vienotā tirgus un rūpniecības politikas jautājumiem.
Sanāksmes laikā ministri diskutēs par mākslīgā intelekta ietekmi uz ES rūpniecību. Mākslīgā intelekta tehnoloģijas attīstās daudz straujāk un sasniedz daudz vērienīgākus rezultātus atsevišķās jomās kā jebkurš būtu uzdrīkstējies pareģot pirms desmit gadiem. ES mērķis ir celt mākslīgā intelekta pielietojamību un risinājumus, kas saskanētu ar iedzīvotāju gaidām, palīdzētu risināt sabiedriski nozīmīgus jautājumus un spēcinātu ES rūpniecības konkurētspēju un līderību.
Tādēļ ministri sēdē plāno pieņemt Padomes secinājumus par mākslīgā intelekta koordinētu attīstības plānu “Ražots Eiropā”. Plāns paredz, ka dalībvalstis kopīgi strādās pie visaptverošas un integrētas Eiropas pieejas mākslīgā intelekta jautājumam, lai palielinātu ieguldījumus, uzlabotu datu pieejamību, noturētu un piesaistītu talantus, vairotu uzticību mākslīgā intelekta risinājumiem, kā arī sekmēt atbildīgu publisko pārvalžu rīcību. Lai arī Latvijā jau ir vairāki veiksmīgi mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantotāji, kā piemēram, Tilde, Apply IT, ABC Software, Squalio Cloud Computing un citi, aktīvākai mākslīgā intelekta risinājumu attīstībai Latvijai ir svarīgi kāpināt nepieciešamā darbaspēka sagatavošanu, kā arī uzlabot komersantu pieeju finansējumam izaugsmei šajā jomā.
Tāpat sanāksmes laikā ministri plāno pārrunāt ilgtermiņa stratēģisko vīziju par klimata jeb siltumnīcefekta gāzu (SEG) neitrālu ekonomiku “Tīra planēta visiem”. Šī stratēģija ietver visaptverošu padziļinātu izvērtējumu par ES spēkā esošās politikas ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kā arī scenārijus enerģētikas piegādes, transporta, ēku, rūpniecības un zemes izmantošanas sektoros. Stratēģija paredz sociāli taisnīgā un izmaksu efektīvā veidā SEG neitralitāti ES sasniegt līdz 2050. gadam. Latvija uzskata, ka galvenajam nosacījumam šādu ambiciozu ilgtermiņa mērķu sasniegšanā ir jābūt pētniecības, inovāciju un tehnoloģiskai attīstībai. Vienlaikus ir svarīgi ieviest tādu atbalsta mehānismu, kas nenostādītu mazos un vidējos uzņēmumus neizdevīgās pozīcijās. Tomēr galvenā loma izmaiņu nodrošināšanā būs sabiedrības uzvedības un paradumu maiņai, tādēļ ir svarīgi īstenot visaptverošu sabiedrības izglītošanu un informēšanu par pārmaiņu nepieciešamību, sniegtajām priekšrocībām un ieguvumiem.
Vizītes ietvaros ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro Briselē plāno tikties arī ar Eiropas Komisijas komisāri Eližbietu Bienkovsku (Elżbieta Bieńkowska) un Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāves ES vietnieci, vēstnieci Alisi Balodi.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
T. 67013193