Būvniecība
būvniecība

2024.gada 1.pusgadā būvniecības produkcijas apjomi samazinājās par 2,4% salīdzinājumā ar  iepriekšējā gada 1.pusgadu (neizlīdzināti dati). Savukārt 2.ceturksnī būvniecības produkcijas apjomi bija par 1,5% mazāki kā 2023.gada 2.ceturksnī. To noteica ievērojams aktivitātes sarukums ēku būvniecībā.

Inženierbūvniecības apjomi 2024.gada 2.ceturksnī salīdzinājumā ar  iepriekšējā gada 2.ceturksni pieauga, savukārt gan ēku būvniecības, gan specializēto būvdarbu apjomi samazinājās.

Ēku būvniecība 2024.gada 2.ceturksnī saruka par 15,8% salīdzinājumā ar 2023.gada atbilstošo periodu. To noteica dzīvojamo māju, īpaši divu un vairāku dzīvokļu māju, apjomu samazinājums, nedzīvojamo māju segmentam samazinoties lēnāk.

Inženierbūvniecības apjomi šajā periodā piedzīvoja diezgan strauju attīstību, tie par 18,6% pārsniedza 2023.gada 2.ceturkšņa rādītāju. Galvenais izaugsmes dzinulis bija pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība, turpinoties saules paneļu uzstādīšanas attīstībai, kā arī nozīmīgi augstsprieguma infrastruktūras būvdarbi.

Specializēto būvdarbu samazinājuma temps bija lēnāks, 2024.gada 2.ceturksnī tie bija par 1,5% mazāki kā 2023.gada atbilstošajā ceturksnī. Šajā periodā samazinājumu izsauca šādi specializēto būvdarbu segmenti kā būvdarbu pabeigšanas darbi un citi specializētie būvdarbi 

Izsniegto būvatļauju skaits 2024.gada 2.ceturksnī bija 1193 būvatļaujas, kas ir par 1,1% vairāk kā iepriekšējā gada 2.ceturksnī. Savukārt paredzamā platība palielinājās straujāk, šajā periodā pieauguma temps ir 37,5%. Lielākais pieaugums vērojams rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu paredzamai platībai.

Nozares attīstības rādītāji un to dinamika liecina, ka jāpatur prātā būvniecībā esošie izaicinājumi tuvākās attīstības perspektīvas kontekstā.

Sagatavoja:
Ekonomikas ministrijas
Analītikas dienests