Dace Zīle
Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja
Pavasaris vidusskolas beidzējiem ir saspringts laiks, kad līdz ar pēdējiem kontroldarbiem un ieskaitēm notiek gatavošanās skolas beigu eksāmeniem. Tāpat jāpieņem lēmums par savu nākotnes profesiju un līdz ar to arī par studiju virzienu.
Arī darba ņēmējiem, kas it kā stabili jūtas savās darba vietās, pavasaris nereti raisa domas par savu vietu sabiedrībā, darba tirgū un esošajā darba vietā. Varbūt laiks pamēģināt ko citu? Varbūt radusies nepieciešamība apgūt jaunas prasmes?
Kāda ir šodienas ekonomikas un darba tirgus pasaule?
Iedzīvotāju skaits pasaulē pieaug gan dēļ dzimstības pieauguma attīstības valstīs, gan dēļ dzīves ilguma pieauguma valstīs ar augstiem ienākumiem. Kopš 1960. gada, kad pēc Pasaules Bankas datiem pasaulē dzīvoja 3 miljardi iedzīvotāju, līdz 2019. gadam iedzīvotāju skaits ir palielinājies pusotru reizi, sasniedzot 7,71 miljardu. Latvijā iedzīvotāju skaits šobrīd vēl turpina samazināties, taču lēnāk nekā iepriekšējos gados - darba algu pieauguma, dzīves apstākļu uzlabošanās un migrācijas rezultātā stāvoklis darba tirgū pakāpeniski uzlabojas.
Pieaug globalizācijas nozīme – labāka rezultāta sasniegšanai cilvēki strādā kopā komandās no dažādām pasaules valstīm, arvien vairāk rodas lieli starptautiski uzņēmumi. Katram jādara tas, ko viņš dara vislabāk, līdz ar to katrs uzņēmuma darbinieks dod savu pienesumu kopēja mērķa sasniegšanai.
Latvijā arvien biežāk dažādu nozaru uzņēmēji uzsver, ka pietrūkst darba roku, tāpēc rosina valdību atvieglot darba spēka piesaistes procesu. Taču princips ir vienkāršs - ja gribam sasniegt Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni, ir jāstrādā gudrāk nevis vairāk. Tāpēc imigrācijas nosacījumi ir vērsti uz tādu darbinieku piesaisti, kas Latvijā kaut ko var iemācīt šeit jau esošajiem cilvēkiem, nevis darīt darbu par algu, par kuru vietējie nav gatavi strādāt, jo ar to nevar atļauties godīgas dzīves izmaksas.
Ekonomika kļūst starpdiscipinārāka – rodas arvien jauni starpnozaru risinājumi, piemēram GPS navigācijas izmantošana lauksaimniecības zemju apstrādē, vai preču čipēšana transportēšanas vieglākai izsekojamībai. Šādu risinājumu izstrādei ir nepieciešama efektīva komunikācija starp dažādām nozarēm, tīklošanās pasākumi, inkubatori un riska kapitāls, ar ko idejas attīstīt.
Urbanizācija palielinās – pilsētās koncentrējas ne tikai kapitāls, bet arī aizvien vairāk cilvēku. Pēc Pasaules Bankas datiem ir vērojams pilsētās dzīvojošo iedzīvotāju pieaugums – ja 1960. gadā tas bija 34%, tad 2017. gadā – jau 54%. Visās Baltijas valstīs šobrīd divi no trīs iedzīvotājiem dzīvo pilsētās. Pilsētām jāskatās nākotnē un jau šodien jāstrādā pie risinājumiem, kas piedāvās pievilcīgu un ērtu dzīves vidi nākotnē, kas būtu piemērota gan vecāka gadagājuma cilvēkiem, gan cilvēkiem no dažādām kultūrām.
Daudz un vēl vairāk informācijas – ziņu portāli, Facebook ziņu straume, Instagram, Twitter, Snapchat, Whatsapp. Vienā nedēļā “The New York Times” publicē tik daudz informācijas, cik tika publicēts visā 18. gadsimtā. Informācijas apjoms pieaug ik dienu. Visu šodien vairs nav iespējams zināt. Tādēļ ir nepieciešama kritiskā domāšana, spēja ātri lasīt un analizēt informāciju.
Kāda ir mana vieta darba tirgū?
Ekonomikas ministrija katru otro gadu pārskata darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes. Viss mainās un ātri. Ekonomika un darba tirgus tai skaitā kļūst aizvien dinamiskāki. Lai būtu veiksmīgs un līdz ar to arī vērtīgāks sabiedrības loceklis, cilvēkam ir jāprot pielāgoties apstākļiem un nemitīgi jāmācās.
Cilvēkam ar pamata izglītību ir 4,7 reizes augstāks bezdarba risks, salīdzinot ar personu, kura ir ieguvusi augstāko izglītību.
Mūsu analīze rāda, ka tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā darba tirgū ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs turpināsies iedzīvotāju skaita samazināšanās darbaspējas vecumā, kas skaidrojams ar bagāto un attīstīto valstu demogrāfijas tendencēm. Tādēļ, lai saglabātu un paaugstinātu esošo dzīves līmeni, būs jāstrādā gudrāk, nevis vairāk.
Ekonomika Latvijā attīstās straujāk kā citās Eiropas valstīs, un ilgtspējīgai izaugsmei liela nozīme ir Latvijas eksporta struktūrai. Esošajā eksporta struktūrā joprojām lielu nozīmi ieņem salīdzinoši vienkāršas preces un pakalpojumi ar salīdzinoši zemu pievienoto vērtību. Savukārt attīstītāko Eiropas valstu eksporta struktūrā lielāko daļu veido preces un pakalpojumi, kuru radīšanā izmantotas modernas tehnoloģijas un jaunākās zināšanas, tādējādi šo valstu ieņēmumi no eksporta ir lielāki nekā Latvijai. Latvijai arī ir potenciāls tuvoties Eiropas vidējam līmenim, taču ir svarīgi mazināt ne tikai tehnoloģisko atpalicību, bet arī pilnveidot zināšanas.
Pasaulē šobrīd strauji attīstās viedās tehnoloģijas, IKT, mašīnmācīšanās, kas prasa arvien gudrākus speciālistus, kas gan māk strādāt ar šīm tehnoloģijām, gan paši piedalās to radīšanā. Līdz ar to secināms, ka tuvāko gadu laikā darba tirgū būs nepieciešami augsti kvalificēti speciālisti ar eksaktām zināšanām un loģisko domāšanu. Vienlaikus būs nepieciešami arī cilvēki, kam piemīt komunikācijas un sociālās sadarbības prasmes.
Pēdējos gados vidējā alga Latvijā aug par 7-8% ik gadu, kas ir ļoti straujš pieaugums un pat pretēja tendence dažām ES dalībvalstīm. Tā ir laba ziņa cilvēkiem, kas ļauj cerēt un saņemt lielāku algu, par ko atļauties labākus dzīves apstākļus. Taču jāpatur prātā, ka ilgstoši neviens uzņēmējs nemaksās darbiniekam algu, kas ir lielāka, nekā darbinieka pienesums uzņēmumam.
Mūsu padoms tiem, kas domā par savas nākotnes profesijas izvēli - izdari šodien tādu izvēli, kas paplašina Tavas iespējas izdarīt izvēli nākotnē! Mācies valodas! Mācies orientēties informācijas plūsmā! Mācies kritiski vērtēt informācijas avotus! Mācies izprast cēloņu – seku sakarības! Mācies novērtēt gadījuma iestāšanās varbūtību! Mācies atbildīgi rīkoties, arī ar naudu! Iemācies mācīties un Tev viss izdosies!
Un kā mums, darba tirgū jau esošajiem, neapjukt no visām šīm jaunajām tehnoloģijām, spēcīgās jaunās paaudzes, kas mums min uz papēžiem? Atbilde ir vienkārša - jāmācās! Mums visiem ir nemitīgi jāmācās, jāpilnveido sevi, lai uz iepriekšējās darba pieredzes pamatiem mēs spētu savā ikdienā pielietot arvien jaunākas tehnoloģijas un kļūt produktīvāki!
Ekonomikas ministrijas darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes publicētas Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.